Panorāma

Telefons pie stūres – diemžēl ikdiena

Panorāma

Briti iepazīst Latvijas literātus

Latvijas problēma – sliktie autoceļi

Eksperti: ceļi jāprojektē noturīgāki, lielāka uzmanība – drošības elementiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Medicīnas terminoloģijā runājot, Latvijas autoceļu nozarei ir hroniski smags stāvoklis jau gadiem ilgi. Īpaši tas saasinās pavasaros, kad, kā daudzi ironizē, līdz ar ziemu aiziet arī asfalts un izjūk grants segums. Bet autobraucēji, kuri maksā nodokļus un nodevas, kritizē gan ceļu būvniekus, gan valdību par to, pa kādiem ceļiem nākas braukt un lauzt mašīnas. Par autoceļu nozari atbildīgie piektdien, 13.aprīlī, pulcējās īpašā konferencē.

Satiksmes intensitāte ik gadu aug, bet ceļu kvalitātes līmenis klibo. Līdz šim kārtībā izdevies savest lielāko daļu galveno autoceļu. Šogad remonti plānoti arī uz reģionālajiem autoceļiem, no kuriem liela daļa ir ar grants segumu. Kā nozarei virzīties tālāk, piektdien 13.aprīli, tika spriests Rīgā ikgadējā ceļinieku konferencē. Problēma aizvien vecā – nepietiekamais finansējums.

"Autovadītāji maksā ļoti milzīgus nodokļus. Absolūtajos skaitļos tie ir tuvu pie 800 miljoniem, kas tiek samaksāti. Atpakaļ ceļos mūsu budžets kopā ar Eiropas Savienības līdzekļiem ir 307 miljoni, no kuriem valsts budžets ir 187 miljoni eiro, plus vēl pašvaldībām 50 miljoni. No valsts budžeta 250 miljoni ir tā summa, kas atnāk atpakaļ," atzina VAS “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Ar izmaiņām nāksies rēķināties pašiem ceļu darbu veicējiem. Remontu sezonas klimata sasilšanas dēļ būs garākas, taču ceļi būs jāprojektē noturīgāki.

"Vēl viena slikta parādība ir temperatūras svārstības ap nulli ziemas periodā. Tādu arī būs vairāk, jo ziemas būs siltākas, līdz ar to atkušņi un sala periodi mijas vairāk un tie arī ļoti bojā ceļus," sacīja meteorologs, LTV žurnālists Toms Bricis.

Lielāku uzmanību nāksies pievērst arī drošības elementiem. Latvija izvirzījusi mērķi tuvākajās desmitgadēs panākt, ka satiksmes negadījumos nav bojā gājušo. Zviedrijas pieredze liecina – lielas izmaksas tas neprasa.

"Ja kaut kas noiet greizi, par to nedrīkst sekot nāvessods. Mēs Zviedrijā to esam sekmīgi izdarījuši uz ceļiem, uzstādot sadalošo barjeru. Ja jūs aizmiegat pie stūres, jūs ietrieksieties barjerā un pirksiet jaunu mašīnu. Vecajos ceļos būtu frontālā sadursme un jūs nevarētu nopirkt jaunu mašīnu, jo vienkārši būtu miris," stāstīja satiksmes drošības eksperts Larss Ēkmans no Zviedrijas.

Tikmēr Dānijas futuroloģe uzsver – jau tagad jābūt gataviem cita veida transportlīdzekļu ienākšanai apritē – lidojošiem droniem un bezpilota automašīnām.

"Es ieteiktu pilsētās vairāk vietas atvēlēt veloceliņiem un kājāmgājēju ceļiem. Protams, ārpus pilsētām ceļiem būs jābūt, taču pilsētu teritorijā satiksme galvenokārt būs pa gaisu – ar droniem," sacīja futuroloģe Lēne Reičela Andersena no Norvēģijas.

Jaunu satiksmes līdzekļu izmantošana prasīs arī jaunas zināšanas, tāpēc šonedēļ Satiksmes ministrija parakstījusi sadarbības memorandu ar Latvijas Universitāti, lai kopīgi strādātu pie jauno pārvietošanās iekārtu drošības kontroles.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti