Eksperti: Bēgļu uzņemšana Latvijas sabiedrībai būs labs terapeitisks pasākums

Bēgļu uzņemšana Latvijā būs ne tikai izaicinājums, bet arī iespēja, lai labotu pieļautās kļūdas. Un arī sabiedrībai tas būtu kā terapeitisks pasākums, lai paskatītos uz sevi, diskusijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja vairāki eksperti.

Satiekoties ar citādo, tā ir iespēja vēlreiz satikt sevi un saprast savas bailes un uzticēšanos, saka Latvijas Universitātes asociētā profesore Liesma Ose. Arī valstij kopumā bēgļi patiesībā ir iespēja, tostarp labot kļūdas, kas pieļautas. Pašreizējā situācijā uz integrācijas jomu būtu jāparaugās sistēmiski.

Kā piemēru eksperte min bēgļu bērnu uzņemšanu Latvijā. Mūsu valsts labi tiek galā ar šo bērnu izglītošanu, sarežģītāk ir komunikācijā un attieksmē. Piemēram, skolotājiem uz bēgļiem savās klasēs būtu jāraugās kā uz iespēju pašu izaugsmei.

Ose arī skaidro, ka cilvēkam, kas dodas bēgļu gaitās, dzīve apgriežas kājām gaisā - viņam nav nekā, viņš neko šeit nezina un nesaprot valsti, kurā ierodas. Viņiem vajadzīgs gan tuvinieku atbalsts, gan arī iespēja savai izaugsmei, ko savukārt var dot darbs. Tomēr ceļš līdz tam, ka bēglis sāk strādāt, nebūs ātrs. Turklāt šiem cilvēkiem nereti ir traumatiska pieredze, un eksperte apšauba, ka Latvijas sociālie dienesti spēs tikt galā ar to.

„250 bēgļu ierašanās Latvijas iedzīvotājiem būs tāds terapeitisks pasākums, jo šobrīd daļa iedzīvotāju visu laiku ir pret kaut ko un baidās. (..) Mums nevienu nevajag, mēs nevienu negribam. Vai tiešām tā ir tā latviešu tauta, ko mēs gribam, lai mūs pazīst?” vaicā  Ivo Rode, kurš pārstāv ''Zvannieku'' mājas biedrību jeb tautā pazīstamu kā plašo Cālīšu ģimeni, kas savulaik ''Zvanniekos'' uzņēma septiņus somāliešu bēgļus.

Viņam piekrīt arī Saeimas deputāts Veiko Spolītis („Vienotība”), sakot, ka tas ir „jautājums par mūsu identitātes pārformatēšanu”. „Nu nav neviena tīrasiņu latvieša. Beigsim šo 19.gadsimta mitoloģizēšanu, skatīsimies uz priekšu. Mēs esam tik bagāti savā daudzveidībā,” saka deputāts.

Tikmēr Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Trofimovs stāsta, ka pašlaik bēgļu jautājumā iesaistīto nozaru pārstāvji spriež par to, kā nepieciešams pilnveidot esošo sistēmu šo cilvēku uzņemšanai. Šai darba grupai dots laiks līdz novembra beigām, bet arī tad vēl nebūšot visas atbildes.

Jau vēstīts, ka valdība jūlijā vienojās par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā divu gadu laikā. Pret to gan iebilst Nacionālā apvienība, ka iecerējusi šo lēmumu apstrīdēt Satversmes tiesā. Tāpat NA piedalījās piketā pret bēgļu uzņemšanu, kas pulcēja vairākus simtus cilvēku.

Šī situācija kārtējo reizi ir radījuši nesaskaņas koalīcijā - šoreiz valdību veidojošās partijas atklāti pārmet cita citai vēlmi bēgļu jautājumu izmantot, lai gāztu premjerministres Laimdotas Straujumas ("Vienotība") valdību. Atturēties politiķus no akcijām pret bēgļu uzņemšanu aicināja arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti