Tas, ka ceturtdien Rīgā viesojas Eiropas Parlamenta delegācija ar tās prezidentu Martinu Šulcu priekšgalā, ir nozīmīgi. Daloties pieredzē par Lietuvas prezidēšanas laiku, kaimiņvalsts politikas pētnieks Ramūns Vilpišausks atzīst – viena no atslēgas mācībām lietuviešiem bijusi Eiropas Parlamenta lomas apjaušana.
„Jums nebūs jācenšas saskaņot dažādu dalībvalstu atšķirīgie viedokļi, bet intensīvi jāstrādā ar Eiropas Parlamentu. Ņemot vērā, ka Latvijā nesen bija vēlēšanas, jūsu politiķiem būs daudz jāmācās, kā sadarboties ar Eiropas Parlamentu un kā būvēt atbalstu saviem piedāvājumiem,” uzsver Lietuvas Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūta pētnieks Ramūns Vilpišausks.
Latvija prioritāšu izvēlē bijusi gudra, jo tās ietver gan Eiropā kopumā šobrīd aktuālus principus – izaugsmi un ilgstpēju –, gan pietiekami konkrētus un taustāmus projektus, uzskata politoloģe Diāna Potjomkina.
Viens no punktiem, kas ir absolūta Latvijas prioritāte un reizē saistoši visai Eiropai, ir Enerģētikas savienības veidošana.
„Šobrīd Ukrainas krīzes kontekstā attieksme pret Krieviju ir kļuvusi vienotāka, un līdz ar to es paredzu, ka arī vienoties par enerģētikas savienību politiskā līmenī varētu būt vieglāk, ja valstīm ir kaut kādi mazāki stimuli noslēgt atsevišķas vienošanās ar Krieviju par gāzes piegādēm,” skaidroja Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Diāna Potjomkina.
Patlaban prezidējošās Itālijas politikas eksperts uzskata - divi galvenie Latvijas prezidentūras izaicinājumi būs turpināt Eiropas ekonomikas izaugsmes kursu, ko jau iesākusi Itālija, kā arī ārējās drošības jautājumi.
„Eiropieši pēdējos gados ļoti koncentrējušies uz ekonomiskās un finanšu krīzes pārvarēšanu, bet pa to laiku ģeopolitiskā situācija ap Eiropu ir mainījusies. Austrumu, Dienvidu valstis šobrīd rada lielas bažas, un Eiropai būtu jāmēģina rīkoties kā uzticamam starptautiskam spēlētājam. Līdz šim tas nav izdevies,” pauda Itālijas Ārpolitikas institūta pētnieks Džanni Bonvičīni.
Bonvičīni gan atgādināja, ka līdz ar Lisabonas līguma parakstīšanu valstu prezidēšana Eiropas Savienības Padomē zaudējusi agrāko ietekmi.
„Mums tagad ir pastāvīgs Eiropadomes prezidents, pastāvīgs augstais pārstāvis. Rotējošā prezidentūra ir kļuvusi mazāk nozīmīga. Es teiktu, ka tagad no prezidējošās valsts sagaida ne tik daudz praktiskus soļus, cik spilgtus politiskos vēstījumus,” sprieda Bonvičīni.
Oficiāli Latvija par Eiropas prezidējošo valsti kļūs 1.janvārī, taču tagad sākas oficiāla iepazīstināšana ar iecerētajiem pasākumiem.
