Juridiskā izpratnē diskriminācija ir tā, kas paredz atšķirīgu attieksmi pret cilvēku viņa vecuma, dzimuma, tautības vai rases dēļ. Jautājumā par vakcinēto tiesībām var runāt par atšķirīgu attieksmi, uzsvēra Satversmes tiesību eksperts Edgars Pastars. "Atšķirīgas attieksmes gadījumā valstij ir lielāka rīcības brīvība, bet tik un tā šādu ierobežojumu atcelšana nevar būt nekontrolēta."
Visos gadījumos jautājums esot par leģitīmo mērķi, kas tiek sasniegts.
"Nu, šobrīd, kad lielākoties ir vakcinēti vecāka gadagājuma cilvēki un hronisku slimību pacienti. Tad sportošana iekštelpās viņiem var nākt par labu. Un tur mēs redzam leģitīmo mērķi.
Ir jāskatās, vai nevakcinētiem ir alternatīvas, lai baudītu to pašu. Piemēram – derīgs tests. Ja kāds vēlas katru dienu taisīt testu, tā ir viņa izvēle," sacīja Pastars.
Ierobežojumi nedrīkstot būt nesamērīgi. Piemēram, liegums nevakcinētai personai iet pie ārsta. Taču ierobežojumi ir būtiski, jo otros svara kausos ir cita cilvēka veselība. "Ar ko nevakcinētajiem ir jārēķinās! Ka tajos brīžos, kad šīs personas var apdraudēt sabiedrības drošību un veselību, viņiem var būt papildu ierobežojumi, ko nevarēs darīt," piebilda Satversmes tiesību eksperts.
Tikmēr tiesībsargs Juris Jansons norādīja: "Ja politiķi savā retorikā izmanto vārdu "privilēģijas", tad es saklausu diskriminācijas riskus. Bet pareizi ir runāt par ierobežojumu samazināšanu. Valdības lēmumi ir tieši uz to, lai samazinātu ierobežojumus no cilvēktiesību statusa."
Tiesībsargs uzskata, darba devēja prasība būt vakcinētam jomās, kurās ir ciešs kontakts ar klientu, ir pamatota. Arī aviopārvadātāju prasība darbiniekiem vakcinēties nav pārspīlēta.
"Tas ir pamatojams. Galvenais, lai neapdraud pasažierus. Bērnudārzi, veco ļaužu pansionāti. Šeit ir būtiski, ka mēs aizsargājam citu personu tiesības, jā, arī uz dzīvību," pauda Pastors.
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore, medicīnas ētikas eksperte Signe Mežinska uzsvēra, ka šobrīd šis jautājums tiek apspriests visā pasaulē.
"Es arī piedalos Pasaules veselības organizācijas Covid-19 un ētikas darba grupā, un mēs gatavojam dažādus dokumentus. Protams, ka šie jautājumi par vakcināciju, par vakcinācijas prasīšanu vai brīvībām tiek diskutēti. Viedokļi mēdz būt dažādi, bet kopumā absolūtais vairākums piekrīt, ka var būt papildu brīvības," norādīja medicīnas ētikas eksperte.
Vienīgā ētikas problēma esot vakcīnu pieejamība visiem. Tāda šobrīd pastāv, piemēram, Vācijā, kur vakcinē konkrētas grupas. Bet ne Latvijā, kur pie vakcīnas var tikt ikviens, kas sasniedzis 16 gadu vecumu.
"Un es neredzu diskrimināciju, ka vakcinētiem ir papildu brīvības. Ja tas ir samērīgi un ja tas ir objektīvi. Ja mums ir zinātnisks pamatojums apgalvot, ka vakcinētie mazāk apdraud apkārtējos. Un tāds pamatojums ir!" teica Mežinska.
Tajā pat laikā Latvijā pret Covid-19 nevienu nedrīkst vakcinēt piespiedu kārtā. Un arī uzteikt darbu tādēļ, ka cilvēks nav vakcinējies, ir aizliegts.
