Attālinātā strādāšana sākās jau pavasarī. Uzņēmumiem nācās saskarties ar dažādiem izaicinājumiem, lai pilnvērtīgi nodrošinātu savu darbību. Tajā skaitā bija jāsagatavo dažādi tehniskie risinājumi. Galvenokārt, lai neizplatītos ierobežotas pieejamības informācija.
“Cert.lv” kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis pastāstīja, ka pavasarī novērotas vairākas problēmsituācijas. Uzņēmumi cieta no tā, ka darbinieki uz mājām ņēma datorus, kas nebija sagatavoti darbam internetā bez ārējas aizsardzības. Tāpat bija nepareizi konfigurēti ugunsmūri, kas aizsargā tīklu.
“Jā, incidenti no sākuma bija. Bet pēdējo mēnešu laikā mēs neesam manījuši tehniskos incidentus, kas būtu saistīti tieši ar to, ka nav nokonfigurēts ugunsmūris vai ka iekārtas piepeši darbojas internetā, kur nekad nav bijusi.
Pusgads handikapa ir ļāvis sagatavoties arī uzņēmumiem šīs iekārtas savest kārtībā,” pastāstīja Mālkalnietis.
Eksperts sacīja, ka pamatā šīs darbības tika novērotas komercuzņēmumos. Grāmatvedības darbinieki ir pamatmērķis uzbrucējiem.
Savukārt par kiberdrošību valsts un pašvaldību sektorā uztraukumam nav pamata, norādīja Mālkalnietis. Jau normatīvajos aktos ir noteiktas drošības pamatprasības, kas jāievēro pakalpojuma sniedzējiem. Arī, darot to attālināti, normas nemainās.
“Visnedrošākais ir jūsu pašu dators. Tāpēc, ka šīs [valsts] sistēmas, kas strādā internetā un apstrādā datus, tās apstrādāja arī pirms tam. Šo sistēmu funkciju uzturēšanā un pārbaudē tiek pievērsta daudz lielāka uzmanība, nekā lietotāji diemžēl velta saviem mājas datoriem,” skaidroja Mālkalnietis.
Banku augstskolas studiju programmas "Kiberdrošības pārvaldība" direktore Sintija Deruma pastāstīja, ka ir būtiski pievērst uzmanību detaļām, tajā skaitā sagatavoties rezerves risinājumiem. Ja cilvēki ar drošām ierīcēm pieslēdzas drošajam valsts tīklam, tad par riskiem nevajadzētu satraukties. Tomēr hakeri savā izdomā ir ļoti radoši.
Eksperte atklāja, ka parasti hakeri dezinformē, lai panāktu lietotājus izdarīt tieši to, kas viņiem būtu nepieciešams. Tāpēc viņi var apiet arī drošus risinājumus. Lai no tā izvairītos, ir jāizglīto lietotājs, lai viņš būtu kibernoturīgs pret krāpšanu, manipulāciju, viltus ziņām.
“Kibernoziedzniekiem varbūt neinteresē kāda konkrēta persona, ja vien tā nav prominence vai tur nevar iegūt vai izgūt kaut ko vērtīgu. Bet mēs varam būt daļa no zombiju tīkla. Vai mēs vienkārši esam resurss, lai kibernoziedznieks varētu veikt tālāk kādus uzbrukumus, ko viņš ir iecerējis. Tāpēc nevajag novērtēt to par zemu,” norādīja Deruma.
Savukārt, izmantojot koplietošanas datorus, piemēram, bibliotēkās, šīs standarta drošības prasības tiek ievērotas. Nereti gan lietotāji paši nevērīgi izturas pret saviem datiem, tos saglabājot vai neizejot ārā no pārlūkprogrammām.
KONTEKSTS:
Pieaugot saslimstībai ar Covid-19, arvien vairāk valsts un pašvaldības iestādes, kā arī privātie uzņēmumi pāriet uz darbu attālinātā režīmā. Jau 40% no valsts pārvaldē nodarbinātajiem strādā attālināti.
Valsts darba inspekcija saskārusies gan ar darbinieku vēlmi, lai tiktu apmaksāti elektrības rēķini, gan citas papildu izmaksas – un daļa darba devēju daļēji tos arī apmaksā.
