“Kaut kādi procesi sabiedrībā notiek, cilvēki ieņem noteiktus viedokļus, kurus pēc tam viņiem ir grūti mainīt. Un šajā ziņā kaut kas būs citādi. Bet tajā pašā laikā droši vien nāks jauni notikumi, jaunas situācijas, būs atkal citas aktualitātes,” komentēja sociālais un organizāciju psihologs Reinis Lazda.
Pētījumu centra SKDS Sociāli politisko pētījumu vadītāja Ieva Strode norādīja uz pētījumiem, kas apliecina domstarpības un polarizāciju sabiedrībā. “Diskusijas, kur viens ir kategoriski vienā pozīcijā, otrs – kategoriski citā, tas jau bieži vien nav vairs par Covid-19 un ierobežojumiem. Tas parāda kaut ko plašāku. Līdz ar to tas var skart un atstāt iespaidu uz ilgāku laiku,” sacīja Strode.
Sociālantropologs Andris Šuvajevs norādīja uz vairākiem polarizējošiem jautājumiem pēdējo desmit gadu laikā, piemēram, finansiālā krīze, migrācija, tagad pandēmija. “Tas tiešā veidā skar sabiedrības izpratni un neizbēgami polarizē sabiedrību. Tā ka tas ir absolūti sagaidāms, ka viedokļu noslāņošanās notiek,” sacīja Šuvajevs.
Viņaprāt, pēdējo divu gadu laikā bijuši redzami vairāki jauni veidi, kā sabiedrība šķeļas, un tā neesot tikai vakcinācija pret Covid-19 un ierobežojumi.
“Bet ir pamats domāt, ka šis ir bijis sociāli traumatisks periods, šie divi gadi.
Tur ir jābūt skaidrai stratēģijai un vīzijai, kā vadīt sociālos procesus, lai iedzīvotāji varētu atgriezties sociāli veselīgās attiecībās,” sacīja antropologs. Proti, valstij esot jāveido stratēģija izejai no pandēmijas. “Mēs nevaram sagaidīt, ka tas notiks dabiski,” sacīja Šuvajevs.
Tikmēr Lazda norādīja uz pēctraumatisko stresu, ko cilvēki mēdz piedzīvot pēc lieliem satricinājumiem. Sevišķi tas ir raksturīgs pēc kara. Šajā gadījumā gan riski neesot tik būtiski.
“Ja kopumā salīdzinām ar karu, kas tiešām ir ļoti traumatiski sabiedrībai, pagaidām pētījumi neuzrāda, ka šis būtu tik smags pārdzīvojums.
Pirmie mēneši – 2020. gada marts, aprīlis, maijs – uzrādīja diezgan būtiski augstāku trauksmes līmeni. Tādas ir dažas pusaudžu grupas, kas īpaši būtiski pārdzīvo. Bet sabiedrība kopumā – samērā mēreni,” skaidroja Lazda.
Ikdienā strādājot ar psihiatrijas pacientiem, Veselības ministrijas galvenais speciālists psihiatrijā Elmārs Tērauds pēdējos divos gados novērojis palielinātu spriedzi un uzvilktību sabiedrībā. Tas esot redzams pacientiem, kas nonāk slimnīcā.
