Eksperti: Ar Rīgas ieceri par bargākiem sodiem vien patvaļīgo būvniecību neuzveikt

Lai rezultatīvāk cīnītos pret patvaļīgo būvniecību, Rīga aicina palielināt sodus un nekustamā īpašuma nodokli, kā arī namsaimnieku biedinājumam ziņas par nelikumīgo būvēšanos ierakstīt Zemesgrāmatā, lai īpašumu būtu grūtāk pārdot. Iesaistīto nozaru ministrijas tādus ierosinājumus sauc par pārlieku agresīviem, arvien cerot, ka sodīšanas taktikas vietā vajadzētu izvēlēties potenciālo patvaļīgo būvnieku informēšanu.

Katru dienu Rīgas būvvaldes inspektori pieķer vienu vai divus patvaļīgus būvniekus. Pāris gados statistika rāda jau 2000 nelikumīgas pārbūves vai jaunas celtniecības gadījumu. Kopš marta beigām, kad sodīšanas funkciju no administratīvās komisijas pārņēmusi pati būvvalde, nelikumīgās būvniecības rūpals ir labs papildinājums Rīgas budžetam. Piecos mēnešos piemēroto naudas sodu apjoms ir 200 tūkstoši eiro, no kuriem trešā daļa labprātīgi nomaksāta.

Taču būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs pārliecināts, ka sodi arvien ir pārāk maigi: “Atnāk pie manis uz pieņemšanu uzņēmējs un, acīs skatīdamies, saka – mēs labāk samaksāsim sodu, mums tas ir lētāk nekā izdarīt to, ko likums saka konkrētajā gadījumā. Ja šādu teikumu var pateikt ne viens vien cilvēks Latvijā, tad neiespējami domāt, ka šī sistēma ir optimāla.”

Rīgas būvvalde izpētījusi, ka normatīvie akti patvaļīgas būvniecības ierobežošanas jomā ir savstarpēji nesaistīti, bet tiesiskais regulējums pārāk sarežģīts, lai sodus efektīvi piemērotu. Viens no piemēriem – ja īpašumam mainās saimnieks, sodīšanas procedūra jāsāk no jauna pret jauno īpašnieku.

“Tipisks piemērs bija Brīvības ielas māja, kur Bērziņas kundze cīnījās ar pilnīgi patvaļīgi uzbūvētu būvi desmit gadus. Un kā mēs nonākam pie tā, lai pieņemtu lēmumu par šī objekta sakārtošanu un nojaukšanu, tas tiek pārdots, un viss iet tālāk. Sliktākais un trakākais, ka arī politiķi atbalsta un saka - cilvēkiem nav naudas, ko jūs gribat no viņiem? Bet brīdī, kad māja sabrūk un rodas kādas tehniskās ķibeles, tad ir vēl dārgāk to saremontēt vai ir traģiskāk, ja ir reāls apdraudējums cilvēkiem,” norāda Vircavs.

Lai gan likums to jau nosaka, kontroles mehānisma trūkuma dēļ namsaimnieki neveic ikgadējās daudzdzīvokļu mājas tehniskās pārbaudes. Ja tādas būtu, atklātos patvaļīgas dzīvokļu pārbūves, kuru dēļ māja var sagāzties tad, ja kāds kaimiņš savu mitekli pārbūvē legāli.

Tomēr Rīgas būvvaldes rosinātās izmaiņas ministrijas neatbalstot. Tā pašvaldību lietu ministrija šovasar nav akceptējusi Rīgas saistošos noteikumus par maksimālām īpašuma nodokļa likmēm patvaļīgajiem būvniekiem. Bet Tieslietu ministrija noraidot priekšlikumu konstatēto ierakstīt Zemesgrāmatā, lai īpašumu grūtāk pārdot.

Rīga arī gribētu dubultot naudas sodus, bet Tieslietu ministrija iebilst. Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska norāda, ka kopš pagājušā gada par patvaļīgu būvniecību draud ne tikai naudas sods, bet arī īslaicīga brīvības atņemšana vai piespiedu darbs. “Pārējos gadījumos par patvaļīgu būvniecību mēs runājam [par sodiem] pēc Administratīvo pārkāpuma kodeksa. Arī sakarā ar šo nav pie mums, Tieslietu ministrijā, neviens vērsies un teicis, ka šeit būtu kas jāpalielina. Līdz ar to mēs nevaram šeit apgalvot, ka sodi ir par mazu,” saka Gratkovska.

Arī Ekonomikas ministrijai pakļautais pirms gada izveidotā Būvniecības valsts kontroles biroja vadītājs Pēteris Druķis nedomā, ka problēmas atrisinās sodu palielināšana: “Protams, tur, kur pārkāpējs jau apzināti maldinājis attiecīgās valsts institūcijas, tur ir jāseko soda sankcijām. Bet kopējais ietvars ir, ka sodi neatrisinās šo situāciju. Likumdošanas vienkāršošanas virzienā [jāiet] - nemazināt prasības, bet padarot tās skaidrākas un saprotamākas. Un, protams, arī pašai sabiedrībai jābūt neiecietīgai pret dzīvošanu ēkās, kas netiek nodotas ekspluatācijā.”

Rīgas būvvalde atbild, ka ēku un dzīvokļu īpašnieku apziņu pagaidām veicina tikai nelaimes gadījumu pieredze un sodi. Savukārt naudas sodu amplitūdu likumdevējs noteicis tik milzīgu, ka būvvaldes parasti piemērojot salīdzinoši mazas summas, jo tiesas tāpat atzīstot, ka maksimālie sodi nav samērīgi ar pārkāpumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti