4. studija

Kāpēc medicīnas portāls šokē un maldina jaunās māmiņas?

4. studija

Ielu tīrītāju bezatbildība

Cik liela ir Latvija?

Eksperti apliecina – Latvijas teritorija ik gadu nedaudz mainās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Tas, cik liela īsti ir Latvija, ir viena liela neskaidrība. Izrādās – katru gadu mainās gan Latvijas robeža kilometros, gan platība kvadrātmetros.

LTV raidījuma “4. studijas” kāds skatītājs ievērojis, ka jaunajā enciklopēdijā “Latvija” norādīts, ka Latvijas teritorija te samazinājusies, te atkal ik pēc pāris gadiem augusi. Viņš vaicā, kas tam par iemeslu.

To skaidro konkrētās publikācijas autore, diplomēta ģeogrāfe Laila Kūle: “Lielāka tā kļūst par tikai ļoti niecīgu daļu, bet tas ir pateicoties līgumam starp Krieviju un Latviju. Noslēdza vispārīgu līgumu. Pēc tam notiek precīzi kadastrālie uzmērīšanas darbi, kuru rezultātā abas valstis vienojas savstarpēji par konkrētiem zemes gabaliem atbilstoši upes gultnei vai atbilstoši kaut kādām meža kontūrām, vai lauku kontūrām, lai savstarpēji abām pusēm pēc tam būtu vieglāk robežu identificēt un apsargāt.”

Lielā mērā teritorijas izmaiņas atkarīgas arī no tā, cik precīzi tā tiek uzmērīta. Ar mūsdienu tehnoloģijām to iespējams izdarīt precīzāk un ātrāk. “Mūsu rīcībā Latvijā pašreiz ir materiāli un dati, kas ļauj precīzāk aprēķināt Latvijas zemes virsmas platību. Piemēram, robežpunkti ir noteikti, izmantojot augstas precizitātes GPS sistēmas. Šie materiāli ir iegūstami relatīvi īsākā laikā, tātad tie ir aktuāli,” skaidro Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesors Vitālijs Zelčs.

Ģeogrāfe Kūle arī norāda uz klimata pārmaiņu ietekmi: “Klimata pārmaiņas saista ar ūdens līmeņa celšanos un dažkārt arī ar neprognozējamākām vētrām. Tās prognozes būtu tomēr, ka nākotnē tomēr, visticamāk, mums samazināsies teritorija. Cik lielā mērā, prognozēšana to var pateikt. Tomēr vislielākās pārmaiņas Latvijā ir notikušas lielu dabas katastrofu laikā. Cerams, ka lielas dabas katastrofas mūs nepiemeklēs, un tās pārmaiņas būs niecīgas, un mēs cīnīsimies par katru metru jūras krastā.”

Arī LTV raidījuma “4.studija” uzrunātie cilvēki par vienu no teritorijas izmaiņu iespējamiem iemesliem minēja jūras krastu noskalošanos un globālo sasilšanu. Zelčs arī norāda uz interesantu situāciju ar mērījumiem: “Parasti, cik es zinu, tiek aprēķināti krasta noskalotie iecirkņi, bet (..) pieaugumu ir grūtāk aprēķināt.”

“Atsevišķās vietās tas ir pat līdz trim metriem gadā. Tā kā ja tev ir īpašums, tev pāris gados tas īpašums var būt iekritis jūras pludmalē vai noskalots ar jūras ūdeņiem. Tie, kas būvējas pie jūras krasta, ir jārēķinās, ka atsevišķās vietās ir ļoti strauja erozija. Toties citās notiek akumulācija un jūras krasts paplašinās. Piemēram, Ventspils apkārtnē pludmale paplašinās. Tā kā mijas vietas, kur akumulējas ar vietām, kur notiek krasta erozija,” atklāj Laila Kūle.

Zelčs arī zina stāstīt, ka

pieaugums ir Rīgas līča dienvidu daļā un Irbes jūras šaurumā, savukārt Nidas apkārtnē krasti tiek noskaloti.

Teritorijas izmaiņas nebūtiski, bet tomēr ietekmē arī tas, ka zemes garoza ceļas. Tas gan nenozīmē, ka Latvijas teritorija tuvākajā laikā pacelsies krietni virs jūras līmeņa. “Notiek zemes garozas celšanās apmēram par 1 - 2 milimetriem gadā. Taču tas ir relatīvs jēdziens, jo tā drīzāk ir starpība starp jūras līmeņa kāpumu un zemes garozas celšanos jeb zemes virsmas celšanos,”  skaidro Zelčs.

Teritorijas izmaiņas notiek nepārtraukti, tomēr, ja nenotiek milzīgas dabas katastrofas, ar neapbruņoti aci šīs pārmaiņas nav iespējams novērot. Eksperti gan uzskata, ka nākotnē dabas apstākļu ietekmes dēļ Latvijas teritorija drīzāk samazināsies, nevis palielināsies.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti