Par to, ka šoreiz Latvijas amatpersonas nav izrādījušas interesi vai nevēlas tikties, Dalailama nebēdā. Viņš ieradies, lai galvenokārt tiktos ar sabiedrību.
"Manas vizītes jebkur pasaulē nav politiskas. Nav atšķirības, vai es tiekos ar prezidentiem un politiķiem vai ne. Kad tiekos ar karaļiem vai politiskajiem līderiem, es ar viņiem runāju kā ar vienkāršiem cilvēkiem. Mana misija ir veicināt cilvēciskās vērtības. Mani interesē tikties un runāt sabiedrību. Man nav politiskās atbildības, taču aizvien ir atbildība par budisma tradīcijām un kultūru, kas vērsta uz mieru un žēlsirdību, nevis vardarbību," saka Dalailama.
Dalailamas vizīte ir privāta, tāpēc nav pienākuma rīkot oficiālas tikšanās ar augstākajām amatpersonām - skaidro Ārlietu ministrija (ĀM). „Dalailama ir garīgais līderis, nevis politiska amatpersona un ĀM Dalailama nevar tikt uzņemts. Tas nav ne valsts vadītājs, ne ministrs,” saka ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs.
Eksperti piekrīt - saskaņā ar diplomātisko protokolu, amatpersonām nav pienākuma tikties ar Dalailamu, jo pirms vairākiem gadiem viņš atteicās no politiskās darbības un Tibetas politiskās pārstāvniecības, savās rokās atstājot vienīgi garīgo varu.
Ķīna ir pasaules politikas smagsvars un pasaules diplomātija rēķinās ar Ķīnu, uztur diplomātiskās attiecības ar Ķīnu un nevis ar Tibetu. Šai politikai seko arī Latvija. Austrumu zinātņu eksperts un profesors Leons Taivāns Latvijas politiku un principus salīdzina ar smilgu vējā. Tomēr esot pēdējais laiks arī Latvijai savas vērtības iesakņot atbilstoši morālajām normām, nevis izdevīgumam. „Dalailama tomēr pārstāv morālo sfēru. Viņš ir no apspiestas tautas, nejauki asimilētas tautas, kurai liegtas reliģiskās brīvības .. kādam par to jāstāv. Viņš stāv, bet Latvija uzrāda, ka vairs ne. Tā ir nejauka nostāja. Latviju vairāk cienīs, ja būs morāla stāja daudzos jautājumos,” saka Taivāns.
Pat ja Latvijas amatpersonas tiktos ar Dalailamu oficiāli, tas diez vai pasliktinātu ekonomiskos sakarus ar Ķīnu. Kā atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, apgalvot, ka Ķīna pašlaik ir nozīmīgs Latvijas partneris ekonomikā, būtu liels pārspīlējums. Ķīnas investīcijas Latvijā ir niecīgas - tikai 400 000 eiro. Tirdzniecības bilance starp Latviju un Ķīnu negatīva - mīnus 302 000 eiro.
Latvijas preču plūsma uz milzīgo Āzijas valsti sastāda vien pusprocentu no kopējā Latvijas eksporta jeb 46 miljonus eiro. Bet no Ķīnas ievedam būtiski vairāk - par 349 miljoniem eiro. „Viens no pārdodamajiem produktiem ir Latvijā audzētas mellenes, ko mēs pārdodam par 2,5 miljoniem latu. Priekš mellenēm iespaidīga summa, priekš sadarbības - nieks. Un otrs lielākais pārdodamais produkts ir vara lūžņi. Cik zināms, varu Latvija neražo, tad... tad kopumā eksportējam daudz par maz,” norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Andris Ozols.
Lai veicinātu Latvijas eksportu un ekonomisko sadarbību, uz Ķīnu ir braukušas daudzas amatpersonu, ministru, deputātu un uzņēmēju delegācijas. „Tie bieži vien ir ekskursanti, kuri pļāpā paši nezin par ko, un beigās izrādās, ka dzīvē tas nav īstenojams (..) Tie braucieni visbiežāk notiek par ķīniešu naudu, bet Ķīna ir pret Tibetas valdību ārzemēs un pret Dalailamu. Tāpēc rādīties kopā ar Dalailamu, kad tu esi saņēmis par velti braucienu no Ķīnas valdības, tas smuki neizskatās,” saka Taivāns.
Dalailama apmeklēs ar Lietuvu, kur valsts līderi arī neplānojot tikties ar tibetiešu garīgo līderi.
