Kamēr paveiktais izglītības un zinātnes nozarē lielākoties ir vērtēts pozitīvi, tikmēr jau kritiskākas atziņas, norādot uz vairākām esošām un "hroniskām" problēmām, izskan attiecībā uz veselības aprūpi. Savukārt norises enerģētikā tiek vērtētas pagalam negatīvi.
Intervijā Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" ceturtdien bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis sacīja, ka izglītības politikā par neveiksmēm jāsauc pārlieka koncentrēšanās uz skolotāju atalgojumu, aizmirstot par mācību kvalitāti un mācību metodēm. Par neveiksmi jāsauc fakts, ka augstskolu akreditāciju veiks Latvijā akreditēta aģentūra. Tas nozīmē, ka kaut kad nākotnē būs jāsaduras ar faktu, ka vietējās institūcijas atkal nespēs pietiekami kritiski izvērtēt Latvijas augstskolas un to studiju programmu.
Vienlaikus Ķīlis atzina, ka izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile ir izvēlējusies ļoti labus un kompetentus palīgus. Tāpat ir likti labi pamati augstvērtīgai un modernai profesionālajai izglītībai Latvijā. Arī pati ministre ir pozicionējusi sevi kā cilvēku, kas gatava runāt par sāpīgiem jautājumiem, vienlaikus atzīstot, ka gatava meklēt kompromisu. "Seiles kundzei 100 dienas nav bijušas sliktas. Drīzāk labas, nekā sliktas," Ķīlis teica. Tiesa, valdība nav kopumā izrādījusi, ka gatava strādāt izglītības sistēmas uzlabošanā.
Mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris atzina, ka nevar pozitīvi vērtēt valdības darbu, jo finansējums aizvien ir ļoti mazs. "Mēs gatavojamies protesta akcijām, jo jau tagad ir redzams, ka naudas veselības nozarei katastrofāli trūkst. (..) Lielajām slimnīcām pietrūks vairāk nekā pieci miljoni eiro, lai varētu savilkt galus kopā. Par mediķu algām vispār nav domāts," viņš norādīja. Mediķu atalgojums pērn pieauga par 5%, taču tas ir mazāks par vidējo algu pieaugumu valstī, viņš piebilda. Veselības ministru Gunti Belēviču (ZZS) viņš nosauca par efektīvu un aktīvu, taču "vienīgais, ka šo enerģiju nevar pārvērst naudā".
Savukārt enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš uzsver, ka Straujumas valdība tāpat kā iepriekšējās valdības baidās pieņemt būtiskus lēmumus. Proti, nekas nav noticis gāzes tirgus liberalizācijas jautājumā, kas ir nacionālās drošības jautājums. "Vārdi un darbi diemžēl krietni atšķiras," par valdības darbu gāzes tirgus liberalizācijā sacīja Āboltiņš. Tāpat nekas būtisks nav noticis atjaunojamās enerģijas tirgū.
Ziņots, ka aprit Straujumas vadītās valdības pirmās 100 dienas.
