Trīs gadījumos zāļu valsts aģentūra secinājusi – tieši Covid-19 vakcīna saistāma ar veselības problēmu rašanos, kas divos gadījumos izraisījušas vidēju vai smagu saslimšanu un vienā gadījumā arī cilvēka nāvi.
Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska esošo kārtību, kurā par Covid-19 vakcīnas iespējamām sekām valsts uzņemas atbildību, vērtēja atzinīgi. Taču jāsaprot, ka vakcinācija kā tāda ir sabiedrības interesēs, tādēļ solījums atlīdzināt sekas valstij būtu jāsniedz arī attiecībā pret citām vakcīnām.
"Par šādām retām blaknēm būtu tikai godīgi, ja kompensācijas sistēma būtu pieejama jebkuram cilvēkam, jebkurā vecumā pēc jebkuras vakcīnas, jo pagaidām tā ir tikai saistībā ar Covid-19 vakcīnām.
Kad šī sistēma tika plānota un jau tālāk apstiprināta Saeimā, Imunizācijas padome vērsās pie visām lēmējiestādēm ar skaidrojumu, ka būtiski tas būtu sabiedrības uzticībai un arī pienākumam pret sabiedrību, jo mums arī kalendārā ir vakcīnas pret 14 infekcijām, bet pagaidām dzirdīgas ausis mēs neesam sasnieguši," atzina Zavadska.
Idejai par kompensāciju nepieciešamību smagu blakņu gadījumā ikvienai vakcīnai piekrīt arī veselības tiesību eksperte Solvita Olsena. Viņa gan uzskata – ja šāda kārtība tiktu ieviesta, tas būtu jādara kopā ar plašāku vakcinācijas sistēmas maiņu.
"Ir lietas, kas mums būtu jāpārskata un jāskatās vai mums ir jāregulē precīzāk, jo faktiski valstīs, kur kompensācija tiek paredzēta, vairāk tiek prasīts, lai veic vakcināciju, jo vakcinācija ir mūsu kopējās sabiedrības veselības aizsardzības pasākums. Un tad tā kompensācija par smagajām blaknēm ir daļa no sistēmiskās sabiedrības veselības aizsardzības," skaidroja Olsena.
Proti – izvērtējot, pret kurām infekciju slimībām vakcinējoties, sabiedrībai būtu lielākie kopējie ieguvumi, nepieciešamība saņemt šīs vakcīnas varētu tikt noteikta stingrāk un tādā gadījumā būtu nepieciešama arī kompensāciju sistēma.
Arī Veselības ministrijas Farmācijas departamenta vadītāja Inese Kaupere iespējamas kompensācijas saista ar vakcīnas obligātumu. Proti, Covid-19 vakcīnu gadījumā kompensācijas tiek piešķirtas tieši tādēļ, ka tās sabiedrības veselības vārdā cilvēkiem bija teju obligātas.
Valsts noteica, ka iedzīvotājiem ir pienākums vakcinēties un, nosakot šo pienākumu, valsts uzņemas kaitējuma atlīdzināšanu. Pacients tātad nevērtē ne ieguvumus, ne riskus, pacientam tas ir jādara obligāti. Pārējām [vakcīnām] tas nav obligāti.
Kaupere uzsvēra, ka ir valstis, kurās ir citi vakcinācijas principi. Proti – atsevišķas potes ir stingrāk noteiktas. Latvijā tā nav, taču gadījumā, ja šāda kārtība tiktu ieviesta, tad gan – arī Latvija varētu domāt par plašākām kompensācijas sistēmām. Kauperei gan neesot informācijas, ka kaut kas tāds tiktu plānots.
Tāpat viņa atgādināja – jau šobrīd iedzīvotāji individuāli var vērsties pie konkrētās vakcīnas ražotāja ar prasībām gadījumā, ja rodas aizdomas, ka kādas veselības problēmas radušās tieši potes dēļ.
