Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Pašvaldības bērnudārzā remonts 3 - 4 reizes dārgāks

Panorāma

Pierīgas pašvaldības negrib apvienoties ar galvaspilsētu

1.maijs – Satversmes sapulces sasaukšanas diena

Ekspertes: Sabiedrība nesaprot Satversmes sapulces sasaukšanas dienas nozīmi

Tas, ka ik gadu 1.maijs ir brīvdiena, jau kļuvis pašsaprotami. Bet, kad jautā - ko īsti šajā dienā svinam, biežākā atbilde ir “Darba svētki” vai “nezinu”. Taču retais min patieso iemeslu – Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena.

1. maijs ir diezgan liels haoss cilvēku galvās – secina socioloģe un pētniece Inese Šūpule. Izpratne par Satversmes sapulces sasaukšanas dienu kā valsts svētkiem ir vāja, jo padomju laikā to aizēnoja Darba svētku vēriens. "Pamatā cilvēku atmiņā ir darba svētki ar demonstrācijām, karodziņiem, baloniem – Padomju laika pieredze. Tā ir ļoti dziļi saglabājusies tajā paaudzē, kas ir es un vecāki cilvēki," sakla Šūpule.

Aptaujās ap 15% cilvēku saka, ka svin Satversmes sapulces sasaukšanas dienu, taču pētniece spriež, ka reāli šādu cilvēku varētu būt arī mazāk.

"Tie nav tādi svētki, ko svin ģimenē. Satversmes sapulces sasaukšana dienai nav tradīciju, kas būtu izveidojušās. Atšķirībā no 18.novembra vai 11.novembra, vai 4.maija, kur ir mēģinājumi izveidot dažādas tradīcijas," norāda Šūpule.

Satversmes sapulces jeb priekšparlamenta 152 deputātus 1920. gada aprīlī ievēlēja Latvijas vēsturē pirmajās tiešajās, demokrātiskajās vēlēšanās. "Vēlēšanu aktivitāte bija milzīga. Tas atkal liecina, ka tā laika ļaudis prata novērtēt demokrātijas vērtību. Piedalījās ap 85% balsstiesīgo iedzīvotāju," atzina Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā Irina Zeibārte.

Satversmes sapulce pirmoreiz sanāca 1920.gada gada 1. maijā. "Man šķiet, ka mēs bieži nenovērtējam to. Pasludināt [valsti] – tie ir svētki. Un mūsu svētki šādā ziņā ir 18.novembris. Bet tikai pēc tam sākas īstais darbs (..) Tas ir katras valsts, katras tautas vēsturē absolūti neatkārtojams vēsturisks notikums, kas faktiski paziņo visai pasaulei, protams, arī pašu valstij, pašu tautai, ka valsts tagad likumīgi darbojas, demokrātiska valsts tagad veidos, būvēs savus pamatus, pieņems Satversmi, konstitūciju," pauž Zeibārte.

Darbs pie Satversmes ilga līdz 1922. gada 15. februārim. Satversme ir bezgala svarīga un reizē kompakta, jo tajā bija jāiekļauj tikai būtiskākais, skaidro vēsturniece.

"Un katram, katram Latvijas pilsonim ir jāzina vismaz pirmās nodaļas vispārējie noteikumi, kas nosaka, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale un ka Latvijas valsts karogs ir sarkans ar baltu svītru. Tās ir pamatlietas. Tas ir mūsu pašu pamatu pamats," atzīmē vēsturniece.

Satversmes sapulce ir arī tā, kas pieņēma Latvijas Republikas simbolus: ģerboni, sarkanbaltsarkano karogu un Latvijas Republikas valsts himnu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt