11. Saeima, kuru ievēlējām 2011. gada septembrī notikušajās ārkārtas vēlēšanās, vismaz savas darbības pirmajā laikā daudz runāja par tiesiskumu un atklātību. Tomēr vēlāk tās spars panākt lielāku atklātību noplacis, atzīmē kādreizējā Sabiedrības par atklātību ”Delna” vadītāja Inese Voika.
Protams, viņi nevarēja sacensties ar 10. Saeimas sprintu, ko viņi veica 2011. gada vasarā, kad jau bija gandrīz atlaisti. Tomēr, gods godam, 11. Saeima daudzus jautājumus tiesiskuma stiprināšanā noveda līdz galam,” saka Voika. „Piemēram, mums tagad lielākā daļa amatpersonu vēlēšanu notiks atklāti, izņemot Valsts prezidenta vēlēšanas, par ko Saeima nevarēja vienoties. Mums ir jauns regulējums par to, kā notiek priekšvēlēšanu aģitācija un vēlēšanas, un daudzi citi jautājumi,” norāda bijusī „Delnas” vadītāja.
Voika norāda, ka 11. Saeimas laikā gana daudz runāts par parlamenta budžeta atklāšanu un lobistu atklāšanu, tomēr reālu rezultātu nav. „Šī 11. Saeima izcelsies arī ar to, ka gribēja tikai runāt, bet negribēja neko darīt paši savas atklātības veicināšanā, jo tikai runāja par to, ka Valsts kontrolei būtu jāpārbauda Saeimas kancelejas finanses, bet neko neizdarīja. Runāja par to, ka ir jābūt daudz sakārtotākai sistēmai, kas iet uz komisijām un kā var iegūt informāciju par to, kas šajās komisijās notiek,” teica Voika.
Savukārt Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Rasma Pīpiķe teic, ka 11. Saeima izmantojusi arī dažādus instrumentus, kas ļauj panākt lielāku sabiedrības līdzdalību parlamenta darbā.
Šis sasaukums, tagad aizejošais, ir mantojis to īpašo deklarāciju, kas nosaka, ka parlamentam ir jāsadarbojas ar pilsonisko sabiedrību. Faktiski viņi varēja staigāt jau iestaigātās takās, bet radās sajūta, ka ir daudz lielāka izpratne atsevišķiem deputātiem par to, kas ir pilsoniskā sabiedrība,” norāda Pīpiķe. „Tika parādīta izpratne par to, ka ir nepieciešami tādi instrumenti, kas ir, manuprāt, gan Latvijā, gan Eiropā, gan visur citur pasaulē ļoti unikāli - kā ”Mana balss”, kas tika tā kā vairāk pieņemta un arī iestrādāta noteiktos normatīvos,” klāsta Pīpiķe.
Tomēr, līdzīgi kā Inese Voika, arī Rasma Pīpiķe atzīmē parlamenta nevēlēšanos padarīt atklātākus pašas Saeimas tēriņus. Vēl vairāk – 11. Saeimas deputāti pamanījušies atdzīvināt arī ieražu dalīt valsts finansējumu sev pietuvinātām organizācijām.
”Viena no lietām, kas ir ne visai pozitīva šai Saeimai, ir tas, ka viņa ar lielu entuziasmu izcēla atkal laukā deputātu kvotas, piešķirot finansējumu dažādām sev pietuvinātām vai sev interesējošām jomas organizācijām, kas savukārt, atsvieda atpakaļ visu sarunu par to, ka tomēr ar valsts finansējumu nevar tā šķērdīgi rīkoties,” saka Pīpiķe.
Kopumā nu jau aizgājusī Saeima pulcējusies 151 sēdē, kurās pieņemti 910 likumi vai to grozījumi.
