To bērnu un jauniešu vidū, kas nepabeidz mācības, šādi ir 86% skolēnu.
Viņa skaidroja, ka ir vesela virkne pazīmju, kas jau gadu vai pat trīs gadus iepriekš liecina, ka skolēns potenciāli var pamest skolu. Cēloņi mācību pārtraukšanai ir ļoti atšķirīgi: neattaisnoti mācību kavējumi, grūtības mācīties, konflikti, grūtniecība, veselība, problēmas attiecībās, ekonomiskas un finansiālas grūtības, ģimenes grūtības, piemēram, kad vecāki ir ārpus valsts vai arī viņus ir piemeklējušas atkarības problēmas.
Kraģe sacīja, ka ir arī dažādi veidi, kā palīdzēt bērniem un jauniešiem, kas nonākuši grūtības. Piemēram, viņi var palikt dienesta viesnīcā, izmantot speciālo transportu, kā arī saņemt cita veida palīdzību. Atbalsts katram jaunietim ir ļoti individualizēts, paskaidroja eksperte.
Gulbenes novada domes izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls Latvijas Radio pauda, ka Gulbenes pusē samazinās to skolēnu skaits, kas pamet mācības. Tiesa, visticamāk, tas noticis tāpēc, ka sarūk skolēnu kopējais skaits. Tie, kuri pamet mācības, to ir izdarījuši ģimenes apstākļu, nelabvēlīgas sociālās vides, grūtniecības vai kavējumu skolā dēļ. Ir gan arī vērojama tendence, ka daļa sabiedrības jau paaudzēs nemācās un lūdz sociālo pabalstu vai arī dodas strādāt. Šķēls norādīja, ka novadā trūkst psihologu un sociālo pedagogu, kas palīdzētu krīzē nonākušajiem jauniešiem. Par tādiem gan varētu pārkvalificēties līdzšinējie skolotāji, viņš pieļāva.
Toties Daugavpils Tirdzniecības profesionālās vidusskolas direktors Jurijs Kuklis norādīja, ka nereti jaunieši, kas atnāk mācīties pēc vidusskolas, ir daudz motivētāki nekā pēc pamatskolas atnākušie. Ja jaunietis vēlas pamest mācības, tad pedagogi cenšas ar viņu pārrunāt lēmumu, un nereti izrādās, ka to pamatā ir īstermiņa problēmas.