Pēc Eiropas Savienības prasības arī Latvijā būs jānosaka, līdz kādam vecumam bērniem ir jāprasa vecāku atļauja, lai reģistrētu savu profilu sociālajos tīklos. Eiropa pieprasa, lai no 2018. gada šis vecums nebūtu mazāks par 13 un ne lielāks par 16 gadiem.
Pētījumi liecina, ka bērni Latvijā sociālajos tīklos masveidā sāk reģistrēties, uzsākot skolas gaitas, un līdz 15 gadu vecumam jau grūti atrast kādu, kuram nav sava profila, piemēram, "Facebook", "Instagram", “Youtube” vai "Snapchat". Šīs vietnes daudzās Eiropas valstīs jau prasa vecāku piekrišanu, variē tikai vecuma cenzs. Sava robeža tagad jāizvēlas arī Latvijai.
Droša interneta centra vadītāja Maija Katkovska aicina vecuma slieksni nepārspīlēt, jo ne visiem bērniem un jauniešiem vecāku piekrišana būs garantēta.
“Daļa jauniešu tiek izstumti no vides, kurā ir pusaudži, kur apmainās ar informāciju. Ja viņi nesaņem savu vecāku atbalstu, viņi tiek izstumti no vides, kur šo atbalstu varētu saņemt,” pauda Katkovska.
Ja no cenza nevarēs izvairīties, tad loģiski būtu neliegt jaunietim, kas sasniedzis 14 gadu vecumu un ir jau atbildīgs par krimināliem pārkāpumiem, atbildēt arī par savu rīcību sociālos tīklos.
Valstij būtu jānosaka arī kontroles mehānisms, kas patlaban atstāts vietņu uzturētāju ziņā, par tā neizmantošanu solot bargus sodus.
“Kā sociālais tīkls, kur ir meitenes fotogrāfija uz kalna slēpošanas brillēs, var saprast, vai viņai ir 12 vai 14 gadi? Tad būs jāpieprasa pases fotogrāfijas,” uz kontroles problēmām norāda Katkovska.
Pēc ekspertes domām, vērtīgāk būtu noteikt sociālo servisu uzturētājiem pienākumu rīkot informatīvas kampaņas, lai vērstu bērnu un pusaudžu uzmanību uz drošības riskiem.
