Eksperte: Rinkēvičs spēra pirmo soli, lai mēs uzvestos kā sevi cienoša valsts

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Latvijas Radio 5 - Pieci.lv debatēs pieaicinātā mediju eksperte Rita Eva Našeniece uzskata, ka ārlietu ministrs, iekļaujot trīs Krievijas estrādes māksliniekus „melnajā sarakstā”, ir spēris pirmo solīti, lai mēs uzvestos kā nacionāla sevi cienoša valsts.

Kā vēstīts, pirmdien ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs deva rīkojumu aizliegt Latvijā iebraukt trim slaveniem Krievijas mūziķiem, kas pēdējos mēnešos atklāti izteikuši atbalstu Krievijas prezidenta Vladimira Putina politikai. Rinkēvičs norādīja, ka Latvija nedrīkst būt ES anklāvs, kas laikā, kad ES apsver iespējas ieviest vēl stingrākas sankcijas pret Krieviju, savā valstī ļauj iebraukt šādiem cilvēkiem.

Neapmierinātību ar Latvijas Ārlietu ministrijas un ārlietu ministra lēmumu izteikuši gan paši mūziķi, gan Krievijas Ārlietu ministrija, izsaucot pie sevis Latvijas vēstnieci Krievijā Astru Kurmi.

Pieci.lv studijā tika apspriests jautājums, vai Latvijā ir vieta „Jaunajam vilnim”. Pozīciju debatēs pārstāvēja  Klāvs Galenieks no Rīgas Stradiņa universitātes un Mārtiņš Kreilis no Vidzemes Augstskolas, bet opozīciju – Edmunds Cepurītis un Helmuts Caune no Latvijas Universitātes (LU).

„Sakarā ar Ukrainas krīzes eskalāciju daudz lielāku nozīmi iegūst tas, kā mēs Latvijā uztveram savas nacionālās vērtības,” pirmo argumentu nosauc Klāvs Galenieks, skaidrojot, ka tehniski „Jaunais vilnis” gan ir Latvijas un Krievijas rīkots, taču Latvijas nozīme diemžēl ir formāla. 

Pēc Galenieka domām, reāli „Jaunais vilnis” popularizē Krievijas popkultūru un „darbojas kā diezgan liela maigās varas izpausme no Krievijas” puses.

„Ļoti ilgu laiku „Jaunais vilnis” bijis kā Krievijas iekšpolitikas instruments, kas darbojas, lai palīdzētu Krievijas iedzīvotājiem uzskatīt, ka Latvija, Jūrmala joprojām ir daļa no Krievijas,” uzsver Galenieks, piebilstot, ka, iespējams, iebraukšanas aizliegums valstī  skars vēl arī tos mūziķus, kuri no „Jaunā viļņa” skatuves izteiks ko kaitniecisku pret Latviju.

Cepurītis uzskata, ka Krievijas ietekmes mazināšanā „Jaunā viļņa” aiziešana no Latvijas nav efektīvākais  veids. „Jaunais vilnis”  sniedz iespēju neitralizēt Krievijas ideoloģiju.

„Reālas uzvaras ir labākas par simboliskām,” opozīcijas nostāju formulē Cepurītis, skaidrojot, ka Latvijas realitāte, kādu to, atbraukuši uz „Jauno vilni”,  ierauga krievi, būtiski atšķiras no tā, kāda Latvija tiek pasniegta medijos Krievijā. LU pārstāvis uzskata, ka Latvija ir pārticīgāka un arī diskriminācija pret krievvalodīgajiem ir mazāka, nekā to attēlo.

Latvijai ir izdevīgi, ka ietekmīgi cilvēki, kuri apmeklē festivālu, neuzķeras uz Kremļa propagandas. Būtisks ir arī ekonomiskais ieguvums jūrmalniekiem, uzskata Cepurītis.

Iebilstot Cepurītim, Mārtiņš Kreilis norāda, ka krievu medijos nav redzēts viedoklis, kas oponētu Kremļa ideoloģijai. Kreilis izceļ valsts pozicionēšanās lomu.

Savukārt Helmuts Caune uzskata, ka tieši šķēršļu nelikšana „Janajam vilnim” apliecina Latvijas ģeopolitisko orientēšanos uz rietumu demokrātijām, kurās viena no pamatvērtībām ir vārda un izteiksmes brīvība. Cenzūra un mēģinājumi aizliegt, pēc Caunes domām, ir pieļaujami tikai tad, ja var pierādīt nopietnu valsts apdraudējumu. Iebraukšanas aizliegums norāda uz to, ka mums ir bail, secina Caune.

Mediju eksperte Rita Eva Našeniece piekrīt viedoklim, ka „Jaunais vilnis” ir Krievijas propagandas manifestācija Latvijā, taču tāds var būt jebkurš pasākums.

„„Jaunā viļņa” īpatnība ir tāda, ka tas patiesi ir ļoti oriģināls gadījums,” teic eksperte, skaidrojot, ka šis propagandu manifestējošais festivāls, kas norisinās citas valsts teritorijā, ir būvēts uz valstiskiem, ne tikai kultūras atribūtiem tādai valstij, kas reāli piedalās karā šobrīd. „Līdz ar to tas, ka mēs par „Jauno vilni” diskutējam nevis tikai kā par kultūras pasākumu, bet arī politisku, ir pilnīgi normāli.”

Runājot par naudas lomu, eksperte atgādina par pašcieņas robežu, brīdi, kad pasakām stop.

Kas notiek ar „Jauno vilni”? Tas ir paaudzes pasākums un bišķiņ rotē ārā no 21.gadsimta, šī laika formāta. Visi mazliet savādākus pasākumus apmeklē,” nosaucot festivālu par aizejošās paaudzes nostaļģijas klubiņu,norāda Našeniece. „Un, protams, to visu laiku stiprina šī impēriskā simbolu demonstrācija. Ko izdarīja Rinkēvičš? Viņš tādus seksīgākos trīs tēlus novāca.”

Pēc ekspertes domām, Rinkēvičs spēris pirmo solīti, lai mēs uzvestos kā nacionāla sevi cienoša valsts.

Es gribu teikt Rinkēvičam, lai viņš neraustās,” novēl Našeniece.

Paralēli debatēm Pieci.lv veica klausītāju aptauju jautājumā, vai Latvijā jārīko Krievijas TV konkurss "Jaunais vilnis". 30% aptaujas dalībnieku atbildējā "jā", 46% - nē, bet 24% - vienalga.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti