Pēc viņas teiktā, pētnieki pie šī jautājuma strādā kopš 2007.gada un jau ir piedāvājuši risinājumus. Viens no tiem ir papētīt šos pētījumus, otrs – parunāt ar cilvēkiem, kas ģimenē uzņem Ukrainas bērnus, vai arī sociālajiem darbiniekiem, kuri strādā ar cilvēkiem, kas nāca no Afganistānas un Azerbaidžānas.
"Pieredze cilvēkiem [darbā ar bēgļiem] ir, praktiķiem, kas strādā. Šī pieredze ir attīstāma un atbalstāma. Protams, ir nepieciešams daudz līdzekļu ieguldīt, lai sagatavotu vairāk speciālistu," teica eksperte, norādot: ja līdz šim Latvijā ieradās 20-30 bēgļu, tad viņu skaits līdz ar Āfrikas bēgļu uzņemšanu vismaz trīskāršosies.
Viņasprāt, ideāli būtu, ja valstī izveidotu bēgļu integrācijas centru – vienas pieturas aģentūru, kas sniedz pakalpojumus patvēruma meklētājiem. Centram būtu jāatbalsta katrs bēglis vai ģimene, lai šie cilvēki kļūtu ekonomiski patstāvīgi, droši saskarsmē ar vietējiem iedzīvotājiem un droši līdzdarboties Latvijas sociālajā un kultūras dzīvē.
Ose norāda, ka savulaik jau bija Nacionālais integrācijas centrs, ko finansēja Eiropas Integrācijas fonds. Pēc fonda finansētā projekta beigām centrs darbu pārtrauca. Centrs neapkopoja visus bēgļiem nepieciešamos pakalpojumus, bet palīdzēja orientēties kultūras norisēs un arī organizēja latviešu valodas apguvi.
Pēc viņas sacītā, bēgļiem būtu jāpalīdz orientēties svešajā kultūrā, komunicēt ar valsts iestādēm, piemēram, iesnieguma rakstīšanā, nopirkt biļeti sabiedriskajā transportā, atrast mājokli. "Ļoti elementāras cilvēciskas lietas, kuras diemžēl speciālistiem šķiet pašsaprotamas. Tās nav pašsaprotamas," teica Ose.
Viņasprāt, mājokļa meklēšanu nevajadzētu atstāt "tādā pašplūsmā" uz bēgļu pleciem, jo vērojams, ka mājokļu izīrētāji Latvijā ir ļoti neiecietīgi pret ārvalstniekiem un rasistiski noskaņoti. Iekšlietu ministrijai nevajadzētu meklēt mājokļus, taču par kādu atbalsta formu būtu vērts padomāt, teica eksperte.
Jau ziņots, ka Latvijas valdība jūlija sākumā vienojās divu gadu laikā uzņemt 250 patvēruma meklētājus. Lai arī iepriekš izskanēja, ka pirmos bēgļus Latvija varētu uzņemt rudenī, šobrīd izskatās, ka tas nenotiks ātrāk kā ziemā.
Nule izveidota sešu ministriju pārstāvju un ekspertu darba grupa, kas, balstoties citu valstu pieredzē, izstrādās bēgļu uzņemšanas plānu – gan par šo cilvēku vērtēšanu, izmitināšanu un nodarbināšanu, gan iesaistīto institūciju stiprināšanu.
Eiropas Savienības (ES) tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmē galīgo kompromisu nav izdevies panākt, taču ministri ir vienojušies uzņemt mazāku skaitu bēgļu – iepriekš bija plāns uzņemt 60 000 bēgļu, bet saskaņā ar jaunāko vienošanos tagad šis skaits ir sarucis līdz 54 000.
Eiropā lielā bēgļu plūsma tiek saistīta ar nerimstošajiem konfliktiem gan Sīrijā, gan daudzās Āfrikas valstīs. Taču šo procesu vēl sarežģītāku padara arī kontrabandisti, kuri, īpaši Lībijas krastos, par bargu naudu pārdod vecas laivas glābiņu meklējošajiem un cilvēku pilnas sūta tās ūdeņos.
