Intervijā Latvijas Radio eksperte uzsvēra nepieciešamību runāt par to, kādā veidā pasargāt pacientus no liekiem maksājumiem un negatīvajām ietekmēm no zālēm. “Faktiski par to visu samaksā pacients, tā ir pilnīga taisnība,” pauda Olsena.
Viņa uzsvēra, ka liela daļa no kaitējuma, kas tiek nodarīts pacientiem, saistīts ar dažādu farmaceitisko līdzekļu lietošanu. Latvijā gan datu par to nav.
Izmeklēšanā policijā esot vairāki gadījumi saistībā ar zāļu līdzekļu nepamatotu, nepiemērotu vai neatļautu lietošanu, kas radīja kaitējumu, atklāja Olsena.
“Ja tiek izrakstīti tādi zāļu līdzekļi, kuriem nevar saskatīt pamatojumu, tad ir jāprasa, kāpēc ārsts to dara. Ja tiek izrakstīti pacientam nepiemēroti zāļu līdzekļi un par tiem maksā valsts,” uz problemātiskiem aspektiem norāda eksperte.
Viņa arī atgādina par Tiesībsarga biroja veikto izpēti par cilvēkiem gados sociālās aprūpes iestādēs, kur daudz tiek dots nomierinošo medikamentu. “Un ne jau tāpēc, ka viņiem vajadzīga nomierināšana, bet tāpēc, lai atvieglotu aprūpes iestāžu darbu,” saka Olsena.
“Katrā gadījumā tas kaitē gan finansiāli, gan kaitē pacientam pēc būtības,” piebilda eksperte.
Viņa uzsver, ka pacients ir ļoti maz pasargāts – Pacientu tiesību likums de facto nedarbojoties. Piemēram, likumā noteikts, kāda informācija par zāļu līdzekļiem ir jāsniedz pacientam, bet Veselības inspekcija analīzi attiecībā uz to nav spējīga veikt. Bieži vien no mediķu puses pacientiem netiekot sniegta pilnīga informācija par zālēm un netiek dota izvēle starp vairākiem medikamentiem.
Lai uzlabotu situāciju, jāizglīto mediķi, jāiespiež ievērot likumu un jāiedrošina pacientus pieprasīt nepieciešamo informāciju. Latvijā pacienti esot īpaši neaktīvi.
Eksperte mudina pacientus seko līdzi tam, vai ārsts sniedz nepieciešamo informāciju par izrakstīto medikamentu, un
jāprasa ārstam tas, kādiem mērķiem ir konkrētās zāles, kādas ir to blaknes un kādas ir alternatīvas.
Latvijas Radio izpētīja, ka pērn farmācijas industrija mediķiem, asociācijām un aptiekām izmaksājusi gandrīz trīs miljonus eiro. Atskaites par šīm industrijas dotācijām ir nepārskatāmas, nepilnīgas un nekontrolētas. Turklāt šie maksājumi balansē uz ētikas robežas.
Pētījumā arī analizēti ceļi, kādā veidā mediķu organizācijas un vadošie ārsti, kas bauda farmācijas industrijas atbalstu, ietekmē valsts politiku un kur slēpjas riski. Un atklāts arī tas, ka simbiozi ar farmāciju uzspiež arī naudas trūkums mediķu tālākizglītībai.
