Labrīt

Latvijā sāk izrādīs Ginta Zilbaloža animācijas filmu "Projām"

Labrīt

No Džemmas Skulmes atvadoties

Elīna Pinto: Aizbraucēju skaits no Latvijas mazinās, bet aizbrauc mūsu šodiena

Eksperte: Diasporas likumam ir risks palikt kā čaulai un nesasniegt cilvēkus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Lai gan jaunais Diasporas likums kalpo simboliskā ziņā un palīdz valsts institūcijām, bez vairāku risinājumu iedzīvināšanas tam ir risks palikt tikai kā čaulai un nesasniegt iedzīvotājus, kuri aizbraukuši uz ārvalstīm, intervijā Latvijas Radio norādīja Eiropas Latviešu asociācijas prezidija priekšsēde, Valsts prezidenta padomniece modernas valsts un ilgtspējības jautājumos Elīna Pinto.

Saskaņā ar Centrālās statistikas datiem pērn no Latvijas aizbraukuši nepilni 5000 cilvēku, taču tas ir zemākais rādītājs pēdējo 20 gadu laikā. “Šī ir tā labā ziņa, ka aizbraucēju skaits mazinās, un

atgriešanās tērcīte ja ne milzīga, tad nostabilizējusies,” sacīja Pinto.

Vienlaikus viņa norādīja, ka turpina aizbraukt cilvēki, kuri ir vecumā no 20 līdz 40 gadiem – gan studējošie, gan jauni profesionāļi, gan ģimenes ar maziem bērniem. “Šie ir cilvēki, kuri var dot būtisku ieguldījumu tepat Latvijā. Un par to būtu nopietni jādomā, veidojot politiku tepat, uz vietas. Vēl būtiskāka par reemigrācijas politiku ir neemigrācijas politika,” piebilda prezidenta padomniece.

Savukārt vērtējot reemigrācijas politiku, eksperte norādīja, ka līdz šim tā veidojusies kā identitātes politika, kurā galvenā loma bijusi valodas uzturēšanai un patriotisma motīvam. Taču vērtīgi to veidot arī kā mērķtiecīgu investīciju politiku.

“Citas valstis – Portugāle vai Izraēla, arī Lietuva – lielā mērā blakus identitātes pīlāram ir nolikušas ieguldījumu vai pragmatiskas sadarbības pīlāru. Tiek veidoti arī profesionāļu, uzņēmēju, zinātnieku sadarbības tīkli, kas patiesībā var pienest vēl vairāk Latvijas attīstībai,” sacīja Pinto.

Viņa arī mudināja palūkoties uz reemigrācijas politiku, vai tā ir stratēģiski pārdomāta, vai ir izvirzīti skaidri mērķi un tiek labi uzrunāta auditorija. “Būtu vieta saprast, kādi tieši ir mūsu mērķi un kā mēs pasākumus ne tikai īstenojam mehāniskā veidā, bet ko cenšamies panākt Latvijas reģionu attīstībā, konkrētu nozaru attīstībā. Jābūt daudz skaidrākam mērķim. Tad arī cilvēki labāk redz, kā viņi iekļaujas,” sacīja eksperte.

Lielākie ieguvēji būtu tieši reģioni.

“Pašvaldībām būtu jāizmanto tas neizmantotais potenciāls, kas ir reemigrācijas nišā,” sacīja Pinto.

Šogad spēkā stājās Diasporas likums, kuram būtu jāatceļ administratīvie šķēršļi tā, lai palīdzētu cilvēkiem atrast ceļu atpakaļ uz Latviju. Taču Pinto ieskatā pašlaik Diasporas likums kalpo simboliskā ziņā un palīdz valsts institūcijām sakārtot savu darbu, taču nav izpildīti vairāki konkrēti uzdevumi.

Piemēram, nav ieviesta atļauja cilvēkiem reģistrēt papildu dzīvesvietu, norādīja eksperte.

“Šīgada budžeta procesā tradicionālās diasporas atbalsta prioritātes ir guvušas atbalstu, bet jaunās lietas, kas Diasporas likumu padarītu iedarbīgu attiecībā uz konkrētiem cilvēkiem, nevis organizācijām vai institūcijām, - tam nelielais finansējums netika piešķirts. Risks šeit –

radīts čaulas likums, kas kalpo par politiskam rāmi institūciju darba savstarpējai organizēšanai, bet kurš konkrētu cilvēku varētu nesasniegt,” norādīja Pinto.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti