Eksperte: Mehāniski bērnu skaitu pamatskolās nevajag noteikt, bet arī pārmaiņas nedrīkst atlikt

Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tuvākajā laikā negrasās mainīt uzstādījumu pamatskolām “izglītība tuvāk bērna dzīvesvietai”, tomēr pārmaiņas izglītības tīklā atlikt nevar, uzskata izglītības nozares eksperte Zane Oliņa. Viņa gan piebilst, ka mehāniski noteikt minimālo bērnu skaitu mazākajās klasēs nevajadzētu.

“Būtiski nodrošināt kvalitatīvas izglītības pieejamību, nevis tikai pieejamu izglītību. Statistiski zinām, ka reģionu skolās bērnu sasniegumi ir zemāki. Tas nenozīmē, ka skolas tāpēc strādā sliktāk. Ir vesela rinda faktoru, kas ietekmē bērnu sasniegumus,” intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” norāda Oliņa.

Viņa gan nepiekrīt Finanšu ministrijas uzstādījumam, ka tas būtu “ciparu jautājums”, turklāt tas ir ne tikai IZM jautājums, bet arī saistīts ar reģionālo attīstību.

Eksperte skaidroja, ka dažādās skolās vajadzības ir atšķirīgas, tomēr būtiski ir maksimāli ātri iedot bērniem skolās lielākas un labākas iespējas. Tajā pašā laikā saprātīgi būtu bērniem no pirmās līdz sestajai klasei palikt pie koncepta “izglītība tuvāk mājām”.

Lai gan arī pēc sestās klases bērnam būtu jādzīvo mājās, nevis internātskolā, tomēr tas ir vecums, kad jātiecas uz kvalitatīvāku izglītību. “Ja varam uz mūsdienīgu skolu ar mūsdienīgu izglītību aizvest bērnu 20 minūšu laikā, tad tas mums ir jādara un to ir labi darīt,” norāda Oliņa.

Viņa norāda, ka atlikt pārmaiņas skolu tīklā nevar, taču to nevajadzētu darīt mehāniski ar minimālā bērnu skaita noteikšanu. Oliņa arī piebilda, ka diskusijās par skolu tīklu ne vienmēr prioritārās ir bērna intereses, bet gan virkne citu interešu. Lielā mērā tas esot politiskās gribas un līderības jautājums.

Jau vēstīts, ka valdība noteica minimālo skolēnu skaitu 10.klases atvēršanai. Novadu pilsētu skolās  10.klasi varēs atvērt, ja tajā būs 18 skolēni, republikas pilsētu skolās – 22, bet mazākās novadu skolās – 12. Tiesa, mazākajām novadu skolām būs pārejas periods – nākamgad un aiznākamgad tās 10.klasi varēs atvērt, ja tajā būs vien desmit audzēkņi.

Vēlāk Finanšu ministrija rosināja, ka būtu jāsāk diskutēt par pieļaujamā skolēnu skaita noteikšanu arī pamatskolās, proti, 1.-9.klasē. Taču Izglītības un zinātnes ministrijā norāda - šāds jautājums pašlaik nav darba kārtībā un nav vērtēts.

 

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti