"Krustpunktā" podkāstā:
- "Spotify" podkāsts
- Apple podkāsts
- Google podkāsts
- Savā lietotnē raksti - Krustpunktā
Jauna epizode katru darba dienu, garums - 52 min.
Savukārt Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis ("Attīstībai/Par!") piekrita, ka vienotas iestādes, kas nodarbotos ar šiem jautājumiem, patiešām nav, taču šādas funkcijas, kur pacienti var vērsties un sūdzēties par pieredzi ar medicīnas personālu, ir gan Latvijas Ārstu biedrībā (LĀB), gan lielākajās slimnīcās. Savukārt Veselības inspekcijas uzdevums vairāk ir formāli uzraudzīt, vai izpildīti normatīvie akti un ievērots tas, ko paredz Ministru kabineta noteikumi vai likumi.
Tikmēr Olsena uzsvēra, ka savulaik pacientu aizstāvības organizācija, kuru finansēja no fondu līdzekļiem, pastāvēja, taču tagad Latvijā faktiski vairs nav pacientu tiesību pārstāvības iestāžu, piemēram, kā Tiesībsarga birojs, ko finansē valsts.
Olsena norādīja, ka daudz pacientu sūdzību izriet no tipiskas medicīnas darbinieku nezināšanas pacientu tiesību jautājumos, tomēr pat ļoti zinošu ārstu vidē rodas konfliktsituācijas, jo gluži vienkārši – tur, kur ir cilvēki, tur mēdz rasties strīdi, tāpēc, viņasprāt, pacientu tiesību organizācijai darba būtu gana.
Viņasprāt, šādas organizācijas funkcijās vajadzētu ietilpt: informācijas sniegšana pacientam, ja viņi to nav varējuši saņemt no mediķa; vidutāja loma konfliktsituāciju gadījumos un raudzīšanās uz būtiskajiem pacientu tiesību jautājumiem, kas ir jārisina, lai uzlabotu pacientu tiesību aizstāvības procesu ārstniecības iestādēs.
Savukārt Dūrītis pauda, ka, veselības aprūpes sistēmā ienākot jaunajiem, nupat skolotajiem ārstiem, situācija uzlabojas.
Tomēr, runājot par LĀB Ētikas komisiju, ko Dūrītis minēja kā vienu no vietām, kur pacienti var vērsties, viņš sacīja – ir liels jautājums, cik daudz tā strādā saviem biedriem, kas skoloti padomju gados, kad bija cita izpratne par pacientu interesēm un cik daudz savu biedru vidū kultivē zināšanas par mūsdienās nepieciešamo attieksmi.
