Eksperte: Latvija daudz darījusi, lai cietumi nebūtu «cilvēku noliktavas»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Latvija ir daudz darījusi gan apstākļu uzlabošanā ieslodzījuma vietās, gan noziedznieku rehabilitācijā un ieslodzīto skaita mazināšanā, lai ieslodzījuma vietas nebūtu “cilvēku noliktavas”. To intervijā Latvijas Radio atzina Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komitejas Latvijas pārstāve Ilvija Pūce.

Pēc viņas teiktā, Latvijas Ieslodzījumu vietu pārvalde (IeP) ir darījusi daudz, lai apstākļi ieslodzījuma vietās uzlabotos – lai būtu reālas pārmaiņas, ko nevar ieviest ātrā tempā. Latvijas ieslodzījumu vietu sistēmu gan ietekmējusi krīze pirms vairākiem gadiem, kā arī agrākie „neveiksmīgie vadītāji”.

Pēdējos gados Latvijā krasi samazinājies ieslodzīto personu skaits – tas ir būtiski, lai cietumi nebūtu „cilvēku noliktavas”. Ieslodzījuma mērķis ir ne tikai sodīt par nodarīto, bet arī rehabilitēt – „izlabot” un iekļaut cilvēku sabiedrībā. „Protams, to ne vienmēr var izdarīt, bet ir jāsasniedz maksimāli augsts rādītājs,” teica Pūce.

Pēc viņas sacītā, pirms dažiem gadiem situācija bija “pilnīgi citādāka” – cilvēks ieslodzījuma vietā bija pilnībā izolēts.Lai arī sabiedrība alkst asiņu, tas ne pie kā laba nonoved. Ja ir iespēja, īsa cietumsoda vietā jāapsver alternatīvi soda mēri, piemēram, piespiedu darbs, ilgāka cietumsoda vietā – īsāks ieslodzījums.

Reāls cietumsods ir slikts tā iemesla dēļ, ka cilvēks iesoldzījuma laikā tiek izrauts no savas dzīves – viņš zaudē kontaktus, darbu. “Īsie cietumsodi [sazlīdzinājumā ar nosacītu sodu] vairāk sabojā, nekā izlabo,” teica eksperte.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti