Eksperte: Intensīva augu augšana tīrumos vēl nenotiek

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Speciālisti aicina lauksaimniekus nesteigties mēslot savus laukus ar slāpekli. Līdz šim ziema un pavasaris ir saudzējis rudenī iesēto. Pavasaris ir mānīgs, tāpēc pāragra auga modināšana var arī kaitēt. Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta Selekcijas nodaļas vadītāja Vija Strazdiņa ir gandarīta, ka labi pārziemo pašu radītās ziemas kviešu šķirnes. Izcili rādītāji sasniegti arī kaimiņzemē Igaunijā.

„Te jau var redzēt, saknītes ir diezgan baltas, tas nozīmē, ka augi ir attapušies, lai gan augsnes temperatūra ir tikai plus viens grāds, (..)  intensīva augu augšana vēl nenotiek,” apskatot vienu no Stendes izmēģinājuma laukiem, saka Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta Selekcijas nodaļas vadītāja Vija Strazdiņa. Viņa cer, ka šis mainīgais pavasaris augiem nekaitēs:

 „Saule ir diezgan augstu. Protams, nakts salnas un sali martā, aprīlī ir bīstami. Tieši pavasaris ir bīstamākais augiem, nevis janvāris vai februāris, tad viņiem vēl pietiek barības vielas, vēl sasparojušies no rudens. Nākot pavasarim, tas viss ir iztērēts un augs paliek vārgāks. Domāju, ka neatkārtosies pagājušā gada scenārijs. Ja tagad zeme nav sasalusi un uznāk liela sniega kārta, kas noturas kādu nedēļu vai vairāk, tad gan var būt iespēja, ka augi inficējas ar sniega pelējumu; tas gan ir attiecināms uz pāragri sētiem sējumiem, kam ir liela zaļā masa.”

Pagājušā gadā pirmie gāja bojā agri sētie ziemāji,  atceras Vija Strazdiņa. Laika apstākļiem ir jāpievērš uzmanība: „Ja kādreiz optimālie sējas termiņi bija augusta beigas līdz (vidēji) 10. septembris, tad  tomēr vajag pagaidīt – septembra vidus ir optimālais sējas termiņš. Es saprotu, ka saimniecībām, kurām ir ļoti lielas platības, Zemgalē smags māls un citas problēmas, bet katrā ziņā - vilcienam pa priekšu skriet nevajag. Ir divas galējības - vai nu sēj augusta beigās, septembra sākumā vai novembrī, bet tad īsti labas ražas nevar iegūt.”

Arī tagad speciāliste  aicina nesteigties: „Tagad vajadzētu pagaidīt, lai lauki apžūst un augi pamostas. Lēnām jau sāk mosties. Ja pagājušā nedēļā ziemas kvieši bija diezgan brūni, tad tagad saknītes paliek baltākas un lapiņas zaļākas, bet labāk pagaidīt un neskriet uz lauka ar slāpekļa mēslojumu. Tā tas arī būs - ja augs tiks nelaikā pamodināts un pēc tam laika apstākļi nebūs labvēlīgi, tad var atkal būt lieli izkritumi sējumos. Vai tas ir vajadzīgs?”

Selekcijas nodaļas vadītāja Vija Strazdiņa ar gandarījumu var stāstīt par pašmāju radītajām ziemas kviešu šķirnēm „Fredis” un „Edvīns”, kas pērn labi pārcieta mainīgos laika apstākļus ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā un Lietuvā. Pašu selekcionētas šķirnes nozīmē stabilitāti. Rietumeiropas šķirnes var būt ražīgākas, taču vairāk pakļautas riskam.

„Pagājušā gadā izrādās, ka „Fredis” ir bijusi viena no top šķirnēm. No 13 ha iegūtas 9, 4 tonnas no hektāra. Tas pašiem bija liels pārsteigums. Arī šķirnei „Edvīns” ir labi panākumi,” Vija Strazdiņa stāsta par kādu pozitīvu piemēru Igaunijā.

Pērn labi pārziemoja arī zviedru „Magnific”, tās šobrīd ir visstabilākās šķirnes, spriež Vija Strazdiņa. No šī gada Latvijas aizsargāto šķirņu reģistrā  iekļauta arī ziemas kviešu šķirne „Talsis”.  Jāpiemin arī, ka Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūtā ir radīti tā sauktie nišas produkti -  selekcionētas kailgraudu miežu un kailgraudu auzu šķirnes.

 

           

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti