Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šonedēļ atbalstīja priekšlikumu tabakas izstrādājumus pārdot tikai jauniešiem, kas sasnieguši 21 gada vecumu. Vēl pirms neilga laika uz deputātu galdiem bija arī priekšlikums līdzīgi paaugstināt vecuma cenzu alkoholam, taču tas atbalstu neguva. Tomēr drīzumā sods varētu draudēt jauniešiem no 18 līdz 25 gadiem, kas grādīgā iegādes brīdī neuzrādīs personu apliecinošu dokumentu. Līdztekus Saeimā norit diskusijas vēl par virkni dažādu ierobežojumu, piemēram, attiecībā uz elektroniskajām cigaretēm un smēķēšanu uz balkoniem un lodžijām.
„Likumprojekti, kas ir Sociālo un darba lietu komisijas pārziņā, nepavisam vēl nav izstrādāti līdz galam,” - Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča nedomā, ka aizliegumu pēdējā laikā būtu saradušies par daudz. Viņa atzīst - deputātu priekšlikumi nereti mēdz būt radikāli, bet ne viss, kas izskan komisijas sēdē, noteikti iegūs likuma spēku. Piemēram, darbs pie stingrākiem tabakas aprites ierobežojumiem esot tikai nupat sācies, un par dažādiem aizliegumiem vēl notiks diskusijas visas vasaras garumā. Barča gan secina, ka līdzsvars starp deputātu centieniem ierobežot kaitīgās vielas un skaidrojumiem, kāpēc tas vajadzīgs, varētu būt labāks:
„Ja ir tik radikāli priekšlikumi, tad mums ir jāpanāk balanss starp skaidrošanu, starp to, kā cilvēki izprot kaitīgo pārtikas produktu un kaitīgo vielu lietošanu. Tāpēc tas darbiņš Saeimā tik ātri uz priekšu neies.”
Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, kurš pats ir vairāku Saeimā apspriesto kaitīgo vielu ierobežojumu autors, ir pārliecināts, ka latvieši ir likumpaklausīga tauta, tāpēc ar laiku pie jaunajiem ierobežojumiem pieradīs, tāpat kā ir pieradusi agrāk: „Es pats esmu tas cilvēks, kurš panāca, ka kafejnīcās, krogos, veikalos un citās vietās nesmēķē. Un es tagad jūtos lepns, ka varu ieiet kafejnīcā un man nav jāiznāk ārā apdūmotam. (..) Es tiešām ticu, ka normāliem aizliegumiem ir jēga.” Visus parlamentā cilātos aizliegumus gan Apinis neuzskata par samērīgiem - ja smēķēšana, pēc viņa vārdiem, ir tautas ienaidnieks numur viens, tad salīdzināt to ar enerģijas dzērieniem esot smieklīgi.
Juriste un sabiedriskās politikas centra „Providus” pētniece Ilona Kronberga vērtē, ka aizliegumi vieni paši nestrādā. Ja likumdevējs ar tiem vēlas sasniegt mērķi, politikai ir jābūt konsekventai. Nepietiek ar ierobežošanu, ja to atbilstoši nekontrolē un vienlaikus nestrādā pie cilvēku izglītošanas un tā, lai radītu atbilstošu vidi:
„Aizliegums ir imperatīva metode, kuras pielietošana vienmēr ir saistīta ar kontroli. Un kontrolēšana ir ļoti dārgs pasākums. Līdz ar to, ja mēs izstrādājam kādu aizliegumu un nav kapacitātes nodrošināt kontroli, mēs devalvējam likumdevēja, tā teikt, godu, nozīmi, ka tas ir kaut kas svarīgs.”
Lai arvien jaunie kaitīgo vielu ierobežojumi tiešām sasniegtu mērķi un netiktu piesmieti, cilvēki ir jāizglīto, un te neatsverama nozīme ir veselības mācībai skolās, atzīst eksperti. Saeimas Sociālo lietu komisijas vadītāja un Ārstu biedrības priekšnieks ir vienisprātis - veselības mācībai ir jābūt atsevišķam priekšmetam un tā jāapgūst gan maziem, gan lieliem. Patlaban veselības mācība skolā ir integrēta citos priekšmetos.
