"Šaibas" un mainīšanās ar kartēm
Operācijā “Tahogrāfi” raidījuma komanda skaidroja, ka Latvijā preču pārvadātāji apdraud savu un līdzcilvēku drošību uz autoceļiem, neievērojot noteikto braukšanas un atpūtas grafiku un uz ceļa pavadot līdz pat 20 stundām dienā. Lai cīnītos ar šādiem pārkāpumiem, Latvijā ieviesta stingra kārtība, kādā tiek nodrošināta šoferu atpūta. Viens no šīs kārtības noteikumiem paredz, ka kravas automašīnām jābūt aprīkotām ar īpašām iekārtām – tahogrāfiem, kas uzskaita šoferu nobrauktās stundas un par kuru pārsniegšanu draud naudas sods.
Tomēr, kā sarunās ar šoferiem noskaidroja "Aizliegtais paņēmiens", krāpšanās ar tahogrāfu datiem ir populārs veida, kā “apturēt laiku” un nesodīti turpināt braukt. Atkarībā no iekārtas modeļa, talkā tiek ņemti magnēti, dažādi sensori, tāpat notiek manipulācijas arī ar autovadītāju čipkartēm, kas jāievieto digitālajā tahogrāfā, kad vadītājs sāk braukt. "Šaibu" gadījumos rādījumus vienā brīdī varot vienkārši izmest un sākt dzīvi no jauna.
Turklāt ar datiem manipulē ne vien preču privātas pārvadājumu kompānijas, bet, piemēram, arī Vecumnieku novada dome, uz kuras autobusu šoferiem arīdzan attiecas normatīvos noteiktā atpūšanās kārtība.
“Tālākiem maršrutiem plānojam divus šoferus. (..) Vai arī es iedodu savu karti, un viņš [šoferis] liek pirmo manu karti, tad ņem ārā un pēc tam brauc ar savu karti,” pastāstīja domes saimnieciskās nodaļas vadītājs Aivars Petruševics.
"Tahogrāfu lietas" kārto garāžiņā
Savukārt uzņēmumam “Volvo Truck Center”, kas par vienu no saviem mērķiem izvirzījis satiksmes drošības izvērtēšanu un uzlabošanu, ir pat sava tahogrāfu inspekcija. Inspekcijas vadītājs Jānis Znotiņš pastāstīja, ka tās uzdevumos ir tahogrāfu kalibrēšana, kā arī krāpšanās gadījumu identifikācija.
Tomēr, kā pārliecinājās “Aizliegtais paņēmiens”, reālajā dzīvē viss notiek mazliet citādāk. Meklējot kravas automašīnas sludinājumu portālā “SS.lv”, raidījuma redzeslokā nonāca arī kāda “Scania” markas automašīna, ko pārdeva “Volvo Truck Center” pārstāvis Pēteris Ziemanis. Līdz ar interesi par darījumus, raidījuma komanda mēģināja noskaidrot, vai automašīnu iespējams aprīkot ar sistēmu, kas apmāna tahogrāfu.
"Volvo" centra pārstāvis paskaidroja, ka esot pat tik smalkas sistēmas, ka neviens policists tās nemanīšot, turklāt šādu sistēmu varot uzlikt arī citam, ne tikai sludinājumā redzamajam auto.
Manipulācijas iekārta, ko iespējams ielikt vienas dienas laikā, tikai atdzenot auto un ar “Volvo” centra pārstāvja starpniecību samaksājot naudu, gan diezgan dārga – 1500 eiro, taču ieguvums acīmredzams. Esot arī lētāks variants, taču tad pastāv risks, ka policija to iekārtu var atklāt, piebilda vīrietis.
Pēc vienošanās par darījuma laiku raidījums aicināja talkā policiju, lai manipulatorus aiztur, taču izrādījās, ka par šādu iekārtu uzstādīšanu panta krimināllikumā nav un policija palīdzēt nevarot. Lai arī bez likumsargu klātbūtnes un vēlmes noslēgt darījumu, “Aizliegtais paņēmiens” tomēr devas uz tikšanos un pārliecinājās, ka norādītājā vietā un laikā patiešām ieradās “Volvo” pārstāvja norādītais cilvēks - tahogrāfu speciālists.
Ņemot talkā paši savu kravas automašīnu, "Aizliegtais paņēmiens" devās arī uz kompānijas galveno servisa centru Rumbulā. Pēc diagnostikas iziešanas, raidījuma komanda servisa informācijas centrā mēģināja noskaidrot, vai kāds var palīdzēt tahogrāfu lietā. Arī šeit mājiens tika acumirklī saprasts, un uzņēmuma pārstāvji iedeva kontaktpersonas, šoreiz – Elmāra, telefona numuru.
“Mēs principā divatā strādājam. Es strādāju “Volvo”, čalis strādā neoficiāli, teiksim tā, garāžiņā,” atklāja sazvanītais tahogrāfa manipulatora pārdevējs, kas vajadzīgo iekārtu piedāvāja par divreiz mazāku summu, nekā viņa kolēģis.
Veidi zināmi, bet iespējas – minimālas
Lai redzētu, kādēļ šoferi tik atklāti krāpjas ar tahogrāfu datiem un nebaidās no policijas kontroles, “Aizliegtais paņēmiens” devās reidā kopā ar Valsts policijas speciālo vienību, kas nodarbojas ar kravas automašīnu pārbaudi. Izrādījās, ka viena protokola izrakstīšana ilgst apmēram pusotru stundu, un tikmēr pārējie brauc garām un rācijās solidāri padalās ar informāciju, ka braukt var mierīgi.
Tāpat atklājās, ka policijas iespējas šoferu rīcībā atklāt ko nopietnu ir ļoti minimālas. Magnētu dažkārt atrast varot, bet nopietnāku manipulācijas iekārtu atklāšanai nepieciešamas speciālas darbnīcas.
“Tie ir mums zināmi veidi, protams, bet mēs nevaram izjaukt mašīnu uz ceļa,” piebilda policists.
Rietumvalstīs esot prakse, ka nopietnu aizdomu gadījumos mašīnu var noņemt no trases un nosūtīt pārbaudē uz īpašu darbnīcu. Ja ko atrod, tad maksā firma un draud pat aresti, ja nē – visi izdevumu jāsedz policija. Latvijā šādas prakses nav.
Sodi par dažādām ar tahogrāfu veiktām manipulācijām mērāmi vairākos simtos eiro. Piemēram, ja tahogrāfa nav, tad vadītājam minimālais sods ir 280 eiro, maksimālais – 570 eiro, savukārt firmai, kurā viņš strādā – līdz pat 1400 eiro. Sodi paredzēti arī, ja brauc ar svešu karti, ja atrasta ierīce, ar kuru datus var manipulēt, vai dati acīmredzami ir iznīcināti vai nav fiksēti.
2014.gadā uz ceļiem pārbaudīti gandrīz vairāk nekā 8000 kravas pārvadātāji. Administratīvie protokoli izrakstīti gandrīz katram ceturtajam autovadītājam un tikpat daudz - juridiskajām personām.
Par kravas pārvadātāju nopietnas attieksmes trūkumu pret drošību uz Latvijas ceļiem liecina arī vēl kāda statistika. Proti, kā ikvienam spēkratam, arī kravas automašīnām reizi gadā jāiziet tehniskā apskate, kuras laikā Ceļu satiksmes drošības direkcijas darbinieki pārbauda arī tahogrāfus. 2014.gadā no aptuveni 50 000 pārbaudēm ar tahogrāfiem problēmas bijušas gandrīz pusē gadījumu. Vai nu tas nav strādājis, vai nu trūcis kādas plombes, vai arī viss nav bijis kārtībā ar vadu savienojumiem.
