Eksperiments: Studiju darbu pasūtīšanai plašs piedāvājums

Tuvojoties studiju gada beigām, studenti steidz nodot pēdējos akadēmiskos darbus. Ļoti iespējams, ka daļu šo darbu studenti nemaz nav rakstījuši paši, bet par samaksu pasūtījuši tos uzrakstīt kādam citam. Populārajā interneta sludinājumu vietnē ss.lv atrodami simtiem šādu piedāvājumu. Augstskolu pārstāvji atzīst, ka ir tikpat kā neiespējami pierādīt, ka studenta darbs pasūtīts par maksu. Akadēmiskais negodīgums augstskolās ir nozīmīga problēma.

Akadēmiskā darba cena - līdz 150 latiem

Cik maksā akadēmiskais darbs un cik ilgā laikā to iespējams uzrakstīt? Sazvanot sludinājumu autorus, noskaidrots, ka nelielu referātu var uzrakstīt pat trīs dienu laikā. Cenas variē no 10 līdz pat 90 latiem. Kursa darbu var uzrakstīt vienas līdz trīs nedēļu laikā. Šāds darbs 25-30 lapaspušu apjomā maksā no 25 līdz pat 150 latiem. Bakalaura darbu sludinājumu autori piedāvā uzrakstīt divu līdz četru nedēļu laikā. Rakstīšana izmaksātu no 100 līdz 250 latiem. Darbu cenas svārstās atkarībā no to apjoma, tēmas sarežģītības un termiņa, kurā nepieciešams to nodot.

Viens no sazvanītajiem sludinājumu autoriem stāsta, ka ar studiju darbu rakstīšanu nodarbojas kopā ar veselu komandu. Darba grupai, kurā strādā dažādu nozaru pārstāvji, izveidota sava mājaslapa un rakstīšana notiek profesionālā līmenī. Viņš norādīja, ka lielākā daļa cilvēku, kuri piedāvā uzrakstīt darbus par zemām cenām, tēmās neorientējas un pārsvarā darbus veic nekvalitatīvi. Tādi esot lielākā daļa šī biznesa piekopēju. Jāuzmanās, jo tie var mēģināt arī pārdot plaģiātu, nevis speciāli uzdotajai tēmai rakstītu darbu.

Kāda no sludinājumu autorēm paskaidro, ka neraksta darbus Latvijas Universitātes studentiem, izrādās - pati Universitātē piestrādā. Latvijas Universitātes Ētikas komisijas pārstāve Indra Dedze Latvijas Radio norādīja, ka augstskola nevar izsekot, ko darbinieki dara ārpus darba laika.

„39. kabineta” komanda portālā ss.lv ievietoja līdzīgu sludinājumu tur jau atrodamajiem, solot uzrakstīt akadēmiskos darbus par visdažādākajām tēmām ātri un kvalitatīvi. Nedēļas laikā „39. kabinets” saņēma četrus zvanus un septiņas e-pasta vēstules.

Reklamēšanās un saziņa internetā ļauj gan darbu rakstītājiem, gan pircējiem par sevi atklāt pēc iespējas mazāk informācijas. Tomēr noskaidrojām, ka trīs no interesentiem mācās Latvijas Universitātē, bet pa vienam Rīgas Tehniskajā universitātē, Vidzemes Augstskolā un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā. Tomēr arī bez interneta starpniecības notiek tirgošanās ar akadēmiskajiem darbiem.

Lielisks veids, kā piepielnīties

Kāda studente atklāj, ka par maksu darbus raksta paziņām, un sludinājums nemaz nav vajadzīgs. Viņasprāt, tas ir lielisks veids, kā piepelnīties. Jauniete uzskata, ka vienīgais veids, kā viņas klientus pasniedzēji var pieķert, - ja kāds no zinātājiem to nodotu. Arī kāda sieviete vecumā ap 30 savos studiju gados netika pieķerta - viņa par 150 latiem aptuveni pirms desmit gadiem nopirka bakalaura darbu. Tā rīkojušies arī vairāki kursa biedri.

„39. kabineta” komanda karstajā sesijas noslēguma laikā izlikās par biznesa vadības studentu, kam nedēļas laikā nepieciešams kursa darbs ar nosaukumu “Loģistikas sistēma uzņēmumā X”. Ar sludinājumu palīdzību atrastā jauniete 25 lapaspušu garo darbu apņēmās izstrādāt par 40 latiem. Pāris dienas pēc pasūtījuma pie lielveikala bija sarunāta tikšanās ar darba rakstītāju, kuras laikā viņa izskaidroja visu nepieciešamo darba aizstāvēšanai.

Dažas dienas pēc konsultācijas, norunātajā datumā e-pastā saņēmām gatavu kursa darbu. To piekrita izvērtēt Rēzeknes Augstskolas lektore Iveta Dembovska un Vidzemes Augstskolas Biznesa vadības bakalaura studiju programmas direktors Aigars Andersons. „Mērķis būtu sasniegts, bet praktiskā dala nav pārāk dziļa,” saka Dembovska. Savukārt Andersons norāda, ka darbā bijušas daļas bez atsaucēm, toties ar gramatikas kļūdām. Abi pasniedzēji norāda, ka darba vājākā vieta ir finanšu analīzes trūkums. Atrodas arī plaģiātisma iezīmes - teksta fragmenti bez atsaucēm. Tomēr darba vidējais vērtējums ir astoņi. Dembovskas vērtējums bija 7 vai 8, bet Andersona - starp 8 un 9.

Plaģiāts var nebūt, taču pavisam noteikti ir akadēmisks negodīgums

Vai šāda prakse - par samaksu pasūtīt akadēmisko darbu - ir uzskatāma par plaģiātismu, pasniedzēju vidū domas dalās. LU profesors Jānis Bičevskis to apšauba. „Respektīvi, ja es pasūtu darbu un man kāds cits to uzraksta, es to iesniedzu kā savējo – vai tad tas ir plaģiāts?”.

„Tas cilvēks, kura uzvārds ir uz darba, nav to radījis. Līdz ar to tas ir un paliek plaģiāts,” saka LLU prorektors Vilnis Tomsons. Tomēr skaidrs, ka no akadēmiskā godīguma principiem tāda rīcība ir nepieļaujama. Rīgas Stradiņa Universitātes pasniedzējs Klāvs Sedlenieks atzīst, ka šādu plaģiātisma paveidu ir teju neiespējami pieķert, jo darbs ir oriģināls.

Latvijas Universitātes pasniedzējs Didzis Bērziņš norāda, ka akadēmiskais negodīgums ir jākontrolē mācībspēkiem. Darba vadītājam jāseko līdzi studenta darbam, bet izvērtēšanas komisijai maksimāli jāiztaujā students darba aizstāvēšanā.

Mācībspēku uzdevums ir arī skaidrot studentiem, ka krāpjoties viņi kaitē paši sev. Augstskolas to darot aktīvi - runājot par plaģiātismu pirmkursnieku ievadlekcijās, veidojot ētikas kodeksus un noteikumus. Tā notiek cīņa ar sekām no skolā izveidotā priekšstata, ka norakstīt no otra - tas nav nekas. Lai arī ir studenti, kas atskaitīti par plaģiātismu, neviens no aptaujātajiem mācībspēkiem neatceras gadījumu, kad studenti būtu pieķerti par darbu pasūtīšanu.

Autori: Ketija Riteniece, Tīna Druva-Druvaskalne, Signe Smala, Arīna Andrejeva, ("39. kabinets"), sadarbībā ar žurnālu "Ir".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti