Nedzirdīgajiem

Gudrs, vēl gudrāks. 9. klašu fināls!

Nedzirdīgajiem

Melu laboratorija. LTF

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Islāms un aizspriedumi»

Eksperiments: Pierīgas pašvaldības negrib savā teritorijā redzēt mošeju

Pierīgas pašvaldības nav gatavas savā teritorijā redzēt musulmaņu dievnamu un lielākoties prognozē noraidošu sabiedrības attieksmi, eksperimentā pārliecinājās LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” komanda. No aptaujātajām pašvaldībām tikai Olaines novadā atzina, ka mošejas celtniecībā nesaskatītu problēmas. 

Operācija “Islāms un aizspriedumi” 

Eksperiments “Vai Pierīgas pašvaldības būs gatavas atļaut musulmaņu dievnama – mošejas celtniecību?”


Operācijas uzdevums noskaidrot, kāda ir Latvijas sabiedrības attieksme pret islāma reliģijas izpausmēm – atļaut vai ierobežot tās.


Zemi pašvaldībai neprasa, jo, visbiežāk, tās pašam novadam nav, bet izzina iespēju, vai zemi šādam nolūkam novadā ir vērts pirkt. Raidījuma komanda uzdodas par kādas nekustamās īpašumu kompānijas pārstāvjiem, kas darbojas Latvijas Islāma kultūras centra uzdevumā.      

Satversme nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību, un reliģiskā brīvība novērojama arī praksē un publiski. Piemēram, Rīgas ielās visai bieži novērojamas krišnaītu rīkotās harināmas jeb Dieva svēto vārda dziedāšanas. Bet, piemēram, katoļticīgie ik gadu dodas svētceļojumā uz Aglonu, un šo cilvēku dēļ pat nereti tiek ierobežota satiksme.  

Latvijas vietējo musulmaņu kopienai patiešām ir problēmas ar dievnamu, kur lūgties. Pašreizējā mošeja Rīgā, Brīvības ielā, ir par šauru, un tās vietā uzbūvēta jauna - Avotu ielā, tiesa, ēka aizvien nav nodota ekspluatācijā, jo musulmaņi nav saņēmuši saskaņojumu no Rīgas domes. Abas šīs ēkas nav veidotas tradicionālā mošeju stilā, tās ir bez minaretiem un no malas pat pēc dievnama neizskatās.

 Bet izredzes uzcelt Pierīgā musulmaņu dievnamu nav lielas, pārliecinājās “Aizliegtais paņēmiens”, aptaujājot pašvaldības.

Ādažu novada domes izpilddirektors Guntis Porietis, jautāts par iespējām uzcelt mošeju, atzina, ka tas diez vai būtu iespējams, jo “mums ir diezgan konservatīva vide”, un “varētu tā rezonanse būt diezgan tāda ne pārāk pozitīva”.

Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa  (Reģionu alianse) arī bija skeptiska – “es nezinu, vai Baldone īpaši to gribētu”. “Es nezinu, es ļoti baidos par kopējo sabiedrības attieksmi. Mums ir ārkārtīgi latviska vide, mums ir astoņdesmit pieci procenti pilsoņi latviešu,” skaidroja Putniņa.

Ķekavas novada domes izpilddirektora vietniece  Astrīda Vītola aicināja konkrētāk jautāt domes vadībai, bet, viņasprāt, “zinot visus notikumus, kas notiek Eiropā, ne pārāk mēs šo atbalstām”.

Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš  (LZS) pret ieceri ir vēl noraidošāks un uz norādi, ka musulmaņu kopiena gatava investēt lielas naudas summas, īsi paziņo:

“Lai musulmaņu kopienas investē kaut kur citur; labi, atvainojos, es aizņemts esmu”.

Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs  (LZS) atzīst, ka “deputātu viedoklis varētu būt interesants, iespējams, noraidošs”. Viņš izstāsta, ka par šo jautājumu var rīkot sabiedrisko apspriešanu, kuras rezultātam gan ir rekomendējošs raksturs. Bet viņš pats balsotu pret mošejas celtniecību, “vienkārši sakarā ar politisko situāciju varētu būt, ka tajā vietā radītu kaut kādu tādu reliģisku spriedzi…”

Arī Salaspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigmārs Zeimulis (ZZS) pats ir pret mošejas celtniecību, bet aicina uzrakstīt oficiālu vēstuli, kuru deputāti varētu apspriest.  

“Zinu, ka būs daudzi pret, daudzi varbūt par. Paši saprotat, kāda situācija ir pēc jaunā gada notikumiem. Man, godīgi sakot, ir tā - sešdesmit pret četrdesmit, tā varētu būt, vairāk es nosliecos, ka pret,” saka Zeimulis.

Un ir tikai viens Pierīgas novads no aptaujātajiem, kas pauž atvērtību jebkurai reliģijai un mošejas būvniecībā nesaskata nekādas problēmas. Tas ir Olaines novads, kura domes priekšsēdētājs Andris Bergs (Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija) gatavs izskatīt jautājumu par mošejas būvniecību.

Bergs stāsta, ka novadā vēl būve katoļu baznīcu, “mums pareizticīgo baznīcu būvēs arī, ir luterāņu baznīca”, un “vienīgais jāskatās faktiski, kurā vietā [būvēt], lielākā problēma ir, ja atrod vietu, es domāju, nav nekādu problēmu”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt