Dažādos galvaspilsētas rajonos uzrunātiem rīdziniekiem piedāvāts iepazīties ar programmām, kurās partijas nosaukums bija aizkrāsots. Pēc tam viņi no tām izvēlējās vienu, par kuru būtu gatavi atdot savu balsi.
Lai gan programmās ierakstītajiem solījumiem vēlētāji netic, viņi savas favorītpartijas programmas prata atpazīt. Galvenais, pēc kā to varēja izdarīt, bija etniskie elementi – taču vēlētāji šādu uzstādījumu nepieņem, jo apzinās, ka Rīgā jāsadzīvo visiem. „Nodevīgi” bija arī daži atslēgas vārdi – nacionāls, zaļš.
Arī mazo partiju programmas konkurēja ar lielajām, vairāki bija gatavi par tām balsot, izlasot vien 4000 zīmju programmu. Tomēr visvairāk piekritēju eksperimentā savāca Nacionālā apvienība, Reformu partija un „Saskaņas centrs”. To programmās patika konkrētība, sajūta, ka tie nav tikai saukļi, bet dziļāka analīze.
Taču kritiski bija daudzi – par populismu, nekonkrētību, pārspīlētiem solījumiem.
Cilvēki gan atzina, ka parasti partiju programmas nelasa, ar informāciju pavirši iepazīstas pāris dienas pirms vēlēšanām. „Es zinu, ka tas nav pārāk atbildīgi,” secina kāda rīdziniece. Cita saka: „Galu galā izlasu. Kā ir ar tām partijām? Cilvēki lielākoties balso par personībām.”
