Sadaļas Sadaļas

4. studija

4. studija

4. studija

4. studija

Šokējošs pētījums pr ftalātiem un bisfenoliem cilvēku organismā!

Eksperiments: Latvijā pazīstamu cilvēku organismā atrod bīstamas ķīmiskas vielas no pārtikas iepakojuma

Desmit Latvijā pazīstamu cilvēku organismā lielā daudzumā tika atrastas bīstamas ķīmiskas vielas, kas saistītas ar pārtikas produktu iepakojumu – kopumā 24 no 28. Pētījumā piedalījušies gan žurnālisti, gan politiķi, gan vides aktīvisti, vēstīja LTV raidījums “4. studija”. 

“Šī pētījuma ideja nāk no Spānijas, kur šāds pētījums vienreiz jau tika realizēts. Un tad no pētījuma Spānijā šo pārņēma organizācija “Zero Waste Europe” un nolēma atkārtot vairākās Eiropas valstīs,” raidījumam “4. studija” stāsta organizācijas “Zero Waste Latvija” pārstāve Mairita Lūse.

“Latvijā pētījumā piedalījās arī vairāki ļoti zaļi domājoši cilvēki, bet tik un tā rezultāti bija pārsteidzoši baisi. Visu dalībnieku urīnā tika atrasti 13 no 17 mērītajiem ftalātiem un 4 no 11 mērītajiem bisfenoliem,” stāstīja Lūse.

Viens no pētījuma dalībniekiem, biedrības “Zaļā brīvība” valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga, atklāja: “Man personīgi viena no vielām bija paaugstinātā koncentrācijā, kas bija bisfenols S (BPS), kas tiek lietots kā tāds alternatīvs aizstājējs bisfenolam A (BPA), kas tiek izmantots dažādos konservos un citās vietās, lai pasargātu saturu no tā iepakojuma. Mēs ģimenē visu laiku mēģinām pievērst šīm lietām uzmanību, bet, kā var redzēt, tas nepalīdz pilnībā izvairīties no šādu vielu nonākšanas mūsu ķermeņos.” 

“Vai tas ir bijis ēdiens, kas tika pasūtīts uz mājām, vai tā ir bijusi pārlieka kosmētikas lietošana – ļoti grūti noteikt, no kurienes šīs vielas cilvēka ķermenī ir nonākušas,” saka Mairita Lūse.

Uzturzinātniece un blogu autore Ksenija Andrijanova, kura arī piedalījās pētījumā, par rezultātu nav pārsteigta. “Ņemot vērā mūsdienu dzīvesveidu un patēriņa kultūru, un to plastmasas daudzumu, ko mēs ikdienā ap sevi uzņemam, man tas, teiksim tā, nelikās pārsteidzoši, es jau biju gatava tādam rezultātam,” viņa atzīst.

“Pētījuma rezultātus “Zero Waste Europe” un citas organizācijas izmantos, lai aicinātu Eiropas Savienību pārskatīt drošības normas pārtikas iepakojumam. Un mēs vēlamies, lai šīs vielas tiktu stingrāk kontrolētas un ierobežotas. Pat paši ražotāji nevar izskaidrot un nezina, kas no viņu iepakojuma reāli nonāk pārtikā,” stāsta Mairita Lūse.

Vai cilvēkiem ir nojausma par to, cik daudz ķīmisku vielu – ftalātu un bisfenolu – viņi uzņem caur pārtiku?  “4. studija” uzrunāja nejaušus garāmgājējus un saņēma visai līdzīgas noliedzošas atbildes. 

Rodas jautājums arī par šobrīd tik ļoti aktuālo ēdienu līdzņemšanai un piegādi uz mājām. Paēdis cilvēks – laimīgs cilvēks, taču, vai, ēdot no plastmasas traukiem, tas nozīmē, ka arī veselīgs?

Šefpavārs Mārtiņš Sirmais pastāstīja, ka no pārtikas trauku piegādātājiem tiek pieprasīti sertifikāti, un viņiem visiem šie sertifikāti ir.

“Es esmu pilnīgi pret jebkāda veida ēdienu, kas tiek vests kaut kur. Ēdienu gatavo un viņš ir jāpasniedz uzreiz. Jebkurš ēdiens, kas tiek vests, ir nekvalitatīvs vai mazāk kvalitatīvs. Man nav ne jausmas, cik mēs apēdam iepakojuma kopā ar ēdienu. Es tikai zinu to, ka papīrā ēdiens negaršo tik labi kā porcelānā – tas jau nu gan ir fakts,” piebilda Sirmais.

Ar ftalātiem un bisfenoliem saskaramies ne tikai caur ēdiena iepakojumu, bet arī daudzos citos veidos – grīdas segumi, kosmētika un pat čeki var paaugstināt ftalātu un bisfenolu līmeni organismā.

Citos gadījumos palīdz Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kas, piemēram, regulāri izņem no apgrozījuma rotaļlietas.

“Normatīvie akti nosaka, ka ftalāti nedrīkst atrasties bērnu precēs un rotaļlietās, tādēļ mēs arī tās testējam un skatāmies, vai tiešām tur nav,” skaidroja Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Sanita Gertmane.

Uzturzinātniece Ksenija Andrijanova uzskata: “Tā atbildība bišķiņ ir jāpārceļ uz korporācijām un uz ražotājiem, un tas ir ļoti, ļoti svarīgi – nevis no katra cilvēka prasīt atbildību; protams, mēs katrs esam atbildīgs, bet nedrīkst visu atbildību uzgāzt tikai mums. Šis ir vienkārši aicinājums aizdomāties gan par savu personisko rīcību, gan arī par to, kā mēs spējam ietekmēt augšupejošā līknē kaut kādus ražošanas vai likumdošanas procesus. Šis ir tas jautājums, kas arī veicina taupību un beigu beigās arī ietaupa naudu.”

Kādi būtu ieteikumi? Organizācijas “Zero Waste Latvija” pārstāve Mairita Lūse norāda: 

•           Neizmanto vienreizlietojamos plastmasas traukus vairākas reizes!

•           Neizmanto vairākkārt lietojamo plastmasas iepakojumu, kurš ir saskrāpēts vai ir sācis ielocīties!

•           Neuzglabā plastmasas traukos eļļainus vai karstus ēdienus!

•           Arī ne viss papīra iepakojums ir drošs. Piemēram, papīra iepakojums, kas ir glancēts un tiek izmantots hamburgeru vai cita ātrā ēdiena pasniegšanai, arī satur ftalātus.

•           Nekarsē plastmasas iepakojumu, pat to, kas ir paredzēts izmantošanai mikroviļņu krāsnīs!

•           Mēģini iegādāties produktus bez iepakojuma vai arī izvēlies stikla vai papīra iepakojumu!

Un pats galvenais padoms – pārlieku neuztraukties un nestresot. Pagaidām ar šīm vielām pārtikas iepakojumos mēs saskarsimies tik un tā, taču pārlieku liels stress var radīt vēl lielākas problēmas mūsu veselībai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt