Acīmredzami, šāda policijas uzvedība, par ko ne reizi vien sūdzējušies cilvēki, Latvijas ir izveidojusies kā norma.
Analoģisku eksperimentu “Aizliegtais paņēmiens” veica arī Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā, kur policija pretēji Latvijas kolēģiem ievāca visu iespējamo informāciju par noziegumu.
Policijas pārstāvis, Rīgas reģiona operatīvās vadības biroja priekšnieks Andrejs Šilaks, noskatoties sižetu, situāciju nodevēja par nepieņemamu un solīja to izmeklēt.
Vēl nesen LTV raidījums “De facto” ziņoja, ka policija “atšuvusi” arī kādu māti, kas sūdzējusies par uzbrukumu viņas meitai. Iespējams, viņas liecības šobrīd noderētu, meklējot tā saucamo Imantas pedofilu.
Eksperimenta laikā “Aizliegtā paņēmiena” žurnālists devās uz trim policijas iecirkņiem Rīgā – Teikas iecirkni Burtnieku ielā, Ķengaraga iecirkni Aviācijas ielā, kā arī uz policijas iecirkni netālu no stacijas Gogoļa ielā. Eksperimenta nolūkos noziegums bija izdomāts - sabiedriskajā transportā kāds uzgrūdās virsū un cietušajam tika nozagts maks, kurā atradās kredītkartes, 50 eiro, kā arī dārga mašīnas atslēga – čips. Cietušais policistiem norādīja, ka, iespējams, redzējis zagli un ir gatavs viņu aprakstīt, iespējams, pat palīdzēt uzzīmēt fotorobotu.
Teikas iecirknī, kā arī Ķengaraga iecirknī policija norādīja, ka iesniegumu rakstīt jau var, bet no tā neesot lielas jēgas.
Nu tad, ko jūs domājat? [..] Padomājiet loģiski, cik tas ir reāli,” norādīja policists Teikas iecirknī, bet uz cietušā teikto, ka varot aprakstīt zadzēju, iebilda: “Godīgi pateikšu – 50 eiro atpazīt: manējie vai jūsējie – nav iespējams. Jūs piekrītat?”
Līdzīgi atrunājās arī Ķengaraga iecirknī: “Tas ir pēc jūsu izvēles. Tur nevaru nekā jums ieteikt – dariet tā, dariet tā. Tas, ka uzgrūdās, jā, bet viņš uzgrūdās tur. Jo uzsākt kriminālprocesu par 50 eiro zādzību… Tas vēl ir jāpierāda. Ka tiešām tas cilvēks nozaga. [..] Saprotiet, jūs varat par visu tramvaju fotorobotu uztaisīt, un tad mēs meklēsim visu tramvaju. [..] Nē, es jūs neatrunāju, jūs varat rakstīt, bet es jums uzrakstīšu atbildi, atteikumu uzsākt kriminālprocesu, jo nav noziedzīga nodarījuma sastāva.”
Trešajā iecirknī – Gogoļa ielā cietušajam gan lika rakstīt iesniegumu, taču arī uzreiz brīdināja, ka kriminālprocess tiks atteikts. Policijas minētais arguments – materiālo zaudējumu apmērs nepārsniedz minimālo algu jeb 320 eiro. Šāda atbilde uzskatāma par meliem, jo kriminālprocesa likums šādus sliekšņus nenosaka.
Lai arī policija Gogoļa ielā iesniegumu pieņēma un teica, ka tas noderēšot gadījumā, ja tiks aizturēti kādi maku zagļi, tur cietušajam tā arī nepajautāja, kādā krāsā īsti bijis nozagtais maks.
Eksperimentā Kopenhāgenas iecirknī policija savukārt gan pieņēma iesniegumu, gan noskaidroja maka krāsu, cik tas vērtīgs, kā izskatījās, kas konkrēti atradās makā, kā arī lika detalizēti aprakstīt iespējamo zagļus – augumu, ādas krāsu, matu krāsu u.c. pazīmes. Dānijas policijas gan nesolīja, ka maku atradīšot, taču norādīja, ka iegūtā informācija var palīdzēt, un, ja gadījumā aizturēs kādu zagļu grupējumu un maku atradīšot, cietušajam došot ziņu.
Bijušais Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa, komentējot tik vērā ņemamu attieksmes atšķirību starp Latvijas un Dānijas policiju, norādīja, ka Latvijā aizvien lielu lomu policijas darba vērtējumā spēlē statistikas rādītāji un tāpēc policijas cenšas izvairīties no iesniegumu pieņemšanas par acīmredzami “tumšām” lietām. Otrs - kriminālprocess par šādiem noziegumiem esot tik smagnējs, ka policijas cenšas izvairīties arī no lieliem papīru un atskaišu kalniem.
