„Jūs varat tā arī norādīt, vai jūs strādājat neoficiāli vai kā pašnodarbinātā perona,” skaidro vienā no „ātro” kredītu firmām. Uz jautājumu, vai varēs dabūt kredītu, ja darbavieta ir neoficiāla, arī citviet Latvijas Radio korespondents saņem apstiprinošu atbildi: „Jā, protams, tā nav obligāta prasība.” Vēl kādā firmā atzīmē: „Mums svarīgi, lai jums ir regulārie ienākumi, lai mēs pārliecinātos, ka jūs spēsiet atgriezt [naudu]. Jūs varat oficiāli, neoficiāli strādāt."
Sarunā ar kredītfirmām pabrīdina: ja nespēs atdot kredītu, atmaksas termiņu varēs pagarināt neierobežotu reižu skaitu, kas nozīmē, ka parāds palielināsies.
Kredītņēmēju apvienības valdes loceklis Jānis Āboliņš to sauc par nepietiekamu informācijas apjomu. „Pirmā un pati galvenā problēma jau ir pie šo kredītu izsniegšanas. Maksātspēja netiek izvērtēta. Nosūti sms un tev jau pēc piecām minūtēm kredīts ir. Otra problēma – cilvēkiem parakstot līgumus, nevienam netiek izskaidrots, kas notiks, ja viņš šo kredītu nevarēs atmaksāt. Kādas ir procentu likmes un līgumsodi. Līdz ar to arī paši cilvēki pieiet vieglprātīgi ātrajiem kredītiem.”
Nevar gan teikt, ka līguma nosacījumi nav pieejami. Latvijas Radio aplūkojis divu kredītfirmu noteikumus internetā, kas ir iespaidīgi gari. Vienai firmai uz septiņām, bet otrai - 14 lapām. Neiedziļinoties saturā, īpaši pirmo reizi aizņemoties - tad viss esot par brīvu. Savukārt, ja nespēj atdod naudu, tad sākas līgumsodi, kura apjoms pieaug ļoti strauji.
Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta juriskonsults Didzis Brūklītīs min, ka likumi šobrīd nenosaka līgumsoda pieauguma maksimālo robežu, taču to ierobežojot Augstākās tiesas senāta Civillietu departamenta izveidotā tiesu prakse. Tas paredz, ka līgumsods nedrīkstētu būt lielāks par pamatparāda summu.
To min arī Āboliņš no kredītņēmēju apvienības, norādot, ka šīs lietas esot atrunātas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, tomēr esot kāds bet. „Par līgumsodiem ir atrunāts, ka šis līgumsods nevar pārsniegt pašu aizdevuma summu, bet tas ir tikai līgumsods. Ir tik daudz interpretāciju: nokavējuma procenti un tamlīdzīgi. Tas viss var izaugt ļoti lielos apmēros.” Viņš rāda piemēru – cilvēkam parāds ir 190 lati, bet līgumsods aprēķināts 1279 lati. Firmas to izmanto.
Svarīgi pievērst uzmanību gada procentu likmei. LR korespondents kā potenciālais kredīta ņēmējs telefonsarunās ar vairākām firmām mēģināja noskaidrot, kur var iepazīties ar gada procentu likmi. Atsevišķām firmām tā norādīta mājas lapā ne pārāk grūti atrodamā vietā pie kredīta kalkulatora, kas parāda, cik kredīts kopēji izmaksās. Tomēr visgrūtāk nācās ar „Grencredit”. Garajos noteikumus tā nebija atrodama, ar grūtībām uz jautājumu spēja atbildēt arī uzņēmuma operatore.
„Vēl viena problēma – arī mazajiem aizdevumiem un kredītiestādēm, kas ar to nodarbojas, tās tomēr vajadzētu licenzēt. Patērētāju aizsardzības centram vajadzētu skatīt līgumus. Ja tomēr samērīguma nav, vajadzētu aizliegt kompānijām ar šādu kreditēšanu nodarboties,” uzsver Āboliņš, Kredītņēmēju apvienības valdes loceklis.
Līderi ātro kredītu biznesā ir „4finance”, kas sabiedrībā vairāk zināmi kā sms „Credit lv”. Kompānija aizņem pusi no ātro kredītu tirgus, un izpilddirektors Toms Jurjevs skaidro atšķirību starp mazo un lielo kredītu: „Mēs esam kā taksis, kuru var izmantot brīžos, kad tiešām ātri nepieciešama nauda. Ja vajadzīgs ilgtermiņa finanšu risinājums, tad, protams, ir tādas finanšu institūcijas kā bankas, kas piedāvā ilgtermiņa kredītu.”
Jau kopš 2008.gada „Sms credit” mēģinājuši tirgu iekarot gan ar reklāmām, gan mārketinga paņēmieniem, piemēram, veicot socioloģiskās aptaujas par dažādiem finanšu aspektiem, sūtījuši preses relīzes medijiem. Krīzes gados aptaujā bija secinājuši, ka kredītu nepieejamības dēļ iedzīvotāji biežāk atliek izdevīgus pirkumus.
