Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Vergi»

Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Vecumdienas. Paradīze vai nabadzība» 1. daļa

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Vergi»

Eksperiments: Ko advokāti iesaka aplokšņu algu maksāšanā pieķertam uzņēmumam

Kas draud uzņēmumam, kā darbinieks algu maksāšanu aploksnē iemūžinājis video? Šo un vēl citus jautājumus LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" eksperimenta laikā uzdeva trim ietekmīgiem advokātu birojiem. Runa ir par apsarga Imanta nofilmēto video ar algas izmaksas faktu apsardzes firmā "Verge". Tās īpašnieks noliedz algu maksāšanu aploksnē. Tikmēr Finanšu policija sākusi izmeklēšanu.

Izmantojot apsarga Imanta uzfilmēto videomateriālu par aplokšņu algas izmaksu, raidījums devās uz advokātu birojiem, sakot, ka ir šī nofilmētā uzņēmuma pārstāvji – precīzāk, firmas bosa sekretāre, un ka šis videomateriāls ir nonācis uzņēmuma rīcībā pa drošiem kanāliem.

Kopumā "Aizliegtais paņēmiens" eksperimenta laikā apmeklēja trīs advokātu birojus – "Rode un partneri", "Dzanuškāns un partneri" un "Leimanis, Kronbergs, Lācis". Šos advokātu birojus var saukt par Latvijā gana ietekmīgiem – tie ir zinoši, viņu profesionalitātei uzticas un padomu eksperimentā jautāja arī "Aizliegtais paņēmiens".

Raidījums eksperimenta laikā advokātiem jautāja:

  • kas draud uzņēmējam, vai ar šo video un viena darbinieka liecību pietiek, lai pierādītu aplokšņu algas izmaksas faktu, vai uzņēmējam draud cietums;
  • vai baidīties, ka šis materiāls var nonākt masu medijos;
  • vai dot kukuli, piemēram, finanšu policistam, lai šo lietu nobēdzinātu.

Advokāti mierina: ar video vien nepietiek

Biroja "Rode un partneri" advokāts Jānis Rozenbergs norādīja: "Teiksim tā, ja ir viena darbinieka liecība ar visu video, ja datoros un mapēs nekādas tabulas neatrod, kas to apstiprina, ja neviens cits darbinieks to neapstiprina... Jautājums, kāds ir skaidrojums par šo video –  Valentīndiena vai 18.novembris, vai kas, priekšnieks vienkārši bija veiksmīgi strādājis, no savas kabatas uzdāvināja naudu, ko viņš bija izņēmis. Tas bija vienreizējs pasākums," iesaka Rozenbergs.

Advokātu biroja "Dzanuškāns un partneri" advokāts Mareks Šīrants savukārt norāda:

"Ja šis video nav veidots no policistu puses, visticamāk, ka tas jau ir diezgan kritiski vērtējams, šis video. Un izvilkts no konteksta. 

Visticamāk, ka tas var būt arī kāds, nezinu, teātris uztaisīts. Tikai šis pierādījums, ja tiek ņemts, un vienas personas pieteikums, kurš neapstiprināsies ar kaut kādiem citiem pierādījumiem, tad es tomēr vērtētu, teiksim, šo situāciju samērā kritiski, ka varētu no tās taisīt kaut kādu kriminālprocesu pasākumu."

Advokātu biroja "Leimanis, Kronbergs, Lācis" advokāts Gundars Lācis vērtēja: "(..) Izmeklētāji skatās video, viņš redz, ka dod naudu. Apsargs saka – tā man aplokšņu alga. Pierādījumu kā tādu nav, tur būs jāskatās arī pēc izšķirtspējas, vai tur var saprast, ko viņš parakstās tajā, par ko tas ir, bet, man liekas, ka tur nevar saprast."

Tātad ar video vien nepietiek, jo neesot zināms, kas tā bijusi par naudu. Varbūt priekšnieks to vienkārši izdāļājis.

Advokāti: Lielākais risks – citi darbinieki

Video gan ir viens īss fragments, kurā priekšnieks skaļi rēķina, cik liela alga darbiniekam pienākas un piemin pat stundas likmi, kas ir neoficiālā likme. Advokātu vērtējumā – tas nav labi, bet kaut ko varot izdomāt.

"Tur jāpadomā, ko darīt ar šo informāciju, ko viņš saka. Kā viņu pasniegt. (..) Jāpadomā. Varbūt viņš teica, ka grib piepelnīties, sarunāja, viņš tagad melo izmeklētājam, lai mūs iegāztu. Viņš tur izdomāt var [vienalga] jebko.

Šinī gadījumā svarīgākais jums ir nevis tas video, bet liecinieki, kas varētu būt klāt pie tā," teica advokāts Lācis.

Ar viena darbinieka teikto, ka viņam maksāts nelegāli, advokātu vērtējumā, ir par maz. Svarīgi, ko teiks citi darbinieki, tostarp arī bijušie, un arī šeit ir vairāki padomi.

"Lielākais risks jūsu kompānijai ir bijušie darbinieki, ko izmeklētājs centīsies aptaujāt. Viņiem citu iespēju nav. Viņiem lielākie, kas kaut kādus pierādījumus dod krimināllietai, ja to ierosinās vispār, vai kaut ko sāks izmeklēšanu, ir tikai bijušo, esošo darbinieku aptaujas un viņu liecības.

Tā kā ar to jūs varat strādāt, ar viņiem runāt un sastādīt sarakstu. Tā kā ar viņiem principā..  Jums jāsastāda saraksts, ar viņiem jārunā," teica Lācis.

Advokāts Šīrants savukārt norāda, ka svarīgi, lai no policijas puses nebūtu sākts kriminālprocess, tad var izmantot likt darbiniekiem neko neatcerēties. Ja kriminālprocess ir, tad darbinieku rokas jeb precīzāk mutes ir mazliet sasietākas.

Vai ir pamats sākt kriminālprocesu?

Bet vai ir pamats kriminālprocesa sākšanai? Un šajā gadījumā advokāti vienbalsīgi norāda uz kādu šī Krimināllikuma panta detaļu. Proti, lai to piemērotu, ir jābūt pierādījumiem, ka nelegālā darba samaksa notikusi ievērojamā apmērā – un vajadzīgi pierādījumi par nelegāli izmaksātām vismaz desmit minimālām mēnešalgām.

"Ir jāpierāda, ka neuzrādītā, nodokļiem neapliktā skaidrā nauda ir izmaksāta kopumā apjomā, kas ir vismaz 10 minimālās mēnešalgas," norāda Rozenbergs.

Tātad vismaz 3800 eiro, bet Imanta gadījumā var runāt tikai par pāris simtiem. Tātad ar viņa liecību par saņemto summu nekāds kriminālprocess nesanāk. Vai nu jādabū citu darbinieku liecības, ka arī viņiem maksāts tāpat, vai jāmeklē pierādījumi uzņēmēja saimniecībā – datoros un pierakstos.

"Lielā mērā tas ir atkarīgs, kādu pieteikumu jūsu šis darbinieks ir rakstījis. Un kādas liecības sniegs pārējie darbinieki. Kriminālprocess, visticamāk, uz šo brīdi (..) neievedīs, jo konkrētā situācijā ir jautājums, vai tas ir administratīvais pārkāpums vai kriminālnodarījums," norādīja Šīrants.

"Ja datorā nekā nav, tad to viņi konstatēs, bet konstatēs droši vien pēc kāda pusgada, gada, jo datoru eksperti Latvijā, es nezinu, varbūt ir kaut kas mainījies pēdējā pusgada laikā, bet visu laiku, cik es atceros, bija divi uz visu Latviju, uz visām Latvijas policijām," piebilda Rozenbergs.

Tātad baidīties no policijas šajā gadījumā īsti nav vērts. Advokātu skatījumā, šī lieta arī par sīku, lai tiesībsargi tai kārtīgi pieķertos. Vienīgais – uz šīs informācijas pamata Valsts ieņēmumu dienests var sarīkot kādu auditu.

Un dod padomu – piekārtot grāmatvedību, lai uzņēmums neaizraujas uz kaut kādām pozīcijām, kas ienes firmai skaidro naudu.

"Es neesmu novērojis, ka Finanšu policijai būtu liela, kaut kāda plaša prakse, masveida kampaņa vai vēl kaut kas, ka finanšu policija ar šīm lietām nopietni ņemtos, ka tas būtu kaut kur redzams, dzirdams," teica Rozenbergs.

Un pat ja pierādījumus izdotos savākt, tad nekāds bargais tas pants neesot. "Šādos gadījumos nav jēga kādu likt kaut kur [cietumā], vai valdes priekšsēdētāju sūtīt kaut kādos piespiedu darbos, šeit uzliks sodu vienkārši un viss. Kompānijai būs finanšu sods," lēsa Lācis.

Advokātu padomi: ko darīt, ja video nonāk medijos

Bet ja šāds video nonāk masu medijos, kādā raidījumā – ko tad? Advokāts Lācis pieļauj, ka tad var vērsties pret šo mediju.

"Tā ir neslavas celšana kompānijai. [..] Pret viņu var vērsties, protams, un tā. Jo tiešu pierādījumu par to, ka tā ir aplokšņu alga, nav. Es saku, šādi - kāds kādam dod naudu, tur taču ir simtiem iemeslu, kāpēc var dot naudu. Varbūt viņš bija aizņēmies no tā kunga tajā jakā, kas tur sēdēja, vēl kaut ko," sprieda Lācis.

Arī Šīrants aicina bosa sekretāri par to nesatraukties: "Cik tur video ir garš? (..) 10 minūtes? 10 minūtes kauna un tālāk jūs darbojaties, kā jau darbojaties."

Eksperimenta pēdējais jautājums, mājiens advokātiem – varbūt tomēr finanšu policistam iedot kādu pateicību, lai lieta nemaz īsti nesākas.

Advokāts Rozenbergs gan norāda, ka tā būtu ļoti riskanta rīcība. "Fnanšu policija pēdējā laikā ir tādā uzmanības lokā dēļ visādiem tur, māte, kas mantojumus atstāj (..). Kurš tur finanšu policists, kuram tur ir uzmanība pievērsta, ko viņš runā, ar ko viņš runā.

Nedod Dievs, trāpīties pa vidu, tur būs daudz nopietnāk risināma problēma par šīm te aplokšņu algām."

No advokātu teiktā noprotams: ja datorā un dažādos pierakstos uzņēmējs nav atstājis pēdas par aplokšņu algu maksāšanu, ja citi darbinieki neko neatceras un neko nezina, tad ar šādu video un viena darbinieka liecību lielākais, kas draud uzņēmējam, ir administratīvais sods – maksimums nedaudz virs 2000 eiro. Vēl, protams, ir firmas reputācijas jautājums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt