Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. "Dārgā degviela"

Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Ko par Krievijas iebrukumu Ukrainā domā Latvijā?

Aizliegtais paņēmiens. "Dārgā degviela"

Eksperiments: kā sastrēgumstundā ātrāk izkļūt no Rīgas centra – ar auto, velo vai tramvaju?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Degviela kļūst dārgāka, bet vai tas attur autobraucējus no savu auto izmantošanas un vai citi transporta veidi var būt izdevīgāki? “Aizliegtais paņēmiens” eksperimentā skaidroja, kurš pirmais darbadienas vakarā, sastrēguma stundā nokļūs no Centrālās dzelzceļa stacijas līdz lielveikalam “Akropole Alfa”.

Sacensības sarīkotas īstā pīķa stundā, darbdienas noslēgumā, pulksten piecos vakarā, mēģinot izkļūt no Rīgas centra. Maršruta kopējais garums 7,6 kilometri.

Sacensībās piedalījās:

  • autobraucējs, kurš dosies pa Merķeļa ielu, gar Vērmanes dārzu, pēc tam tikai taisni pa Brīvības ielu;
  • velobraucējs, kurš dosies sākumā pa veloceliņu pa Barona ielu, pēc tam taisni pa Brīvības ielu;
  • braucējs ar elektrisko skrejriteni, kurš arī dosies pa Barona ielu, pēc tam pa Brīvības ielu;
  • braucējs ar tramvaju, no pieturas pie Vērmanes dārza līdz pieturai pie lielveikala, un šajā maršrutā kursē 1. maršruta tramvajs;
  • kājāmgājējs labā fiziskā formā, konkrētu ielu maršruts nav noteikts.

Vislēnāk pārvietojās gājējs, vidēji ar 6,2 kilometri stundā. Ar tramvaju ceļš prasīja 39 minūtes, ieskaitot 6 minūtes no stacijas līdz pieturvietai un vēl 3 minūtes, tramvaju gaidot. Braucējs ar elektrisko skrejriteni galamērķī nonāca 35 minūtēs, un aptuveni piecas no tām tika zaudētas, kamēr tika atrasts pats skrejritenis.

Braucēja ar velosipēdu ceļā pavadīja precīzi 30 minūtes, un vidējais ātrums bija 14,6 kilometri stundā. Bet pirmajā vietā bija braucēja ar mašīnu, lielākais sastrēgums bija pie Gaisa tilta, bet pēc tam viss nesteidzīgi, bet raiti, vidējais ātrums šajā posmā – tikai 16,2 kilometri stundā.

Daudziem degvielas dārdzība neliek pārsēsties uz sabiedrisko transportu

Pirms diviem gadiem aprīlī degviela Latvijā maksāja mazāk par vienu eiro litrā, pērn aprīlī – aptuveni 1,2 eiro par litru, bet šogad – jau aptuveni 1,8 eiro.

Ogrēniete Daina Zēna, kas strādā Rīgā, līdz ar degvielas cenas kāpumu nolēmusi 10 dienas uz Rīgu braukt nevis ar auto, bet ar sabiedrisko transportu.

Ar auto turp un atpakaļ vienā dienā ir jānobrauc 82 kilometri, viņas auto degvielas patēriņš 8 litri uz 100 kilometriem, un ja degviela maksā, piemēram, 1,8 eiro litrā, tad vienas dienas izdevumi – 12 eiro. Vilciena biļete Rīga–Ogre turp/atpakaļ maksā 2,86 eiro, Rīgā divi braucieni ar sabiedrisko transportu izmaksā 2,3 eiro, un plus vēl divi braucieni Ogrē  –1,4 eiro.  Kopumā ceļš izmaksā 6,56 eiro.

Viena mēneša jeb 20 darba dienu laikā, braucot ar auto, jāiztērē 240 eiro, bet ar sabiedrisko transportu – aptuveni 130 eiro.

Taču pēc 10 dienu eksperimenta Daina tomēr palikusi pie auto. Viņa atzīst, ka vilcienā pavadīto laiku var izmantot lietderīgi, ar to pārvietoties ir drošāk, taču, viņasprāt, mīnusu ir vairāk, un galvenais ir ceļā pavadītais laiks, kas ar sabiedrisko transportu pieauga par pusotru stundu.

Arī “Kursors.lv” auto redaktors Māris Gaugers, kurš dzīvo Baložos, atzina – lai arī sabiedriskais transports sanāk ievērojami lētāk, četras stundas ceļā – turp/atpakaļ viņš tomēr nav gatavs tērēt. Ar auto ceļš turp/atpakaļ prasa stundu un 20 minūtes.

Gaugers stāstīja, ka loģiska alternatīva būtu koplietošanas auto, taču problēma ir pieejamība – no rīta Baložos auto nav, vai arī jādomā, kā tikt vairākus kilometrus līdz koplietošanas transportam.

Viens no labiem risinājumiem, viņaprāt, būtu elektroauto, un, lai arī šobrīd tas ir dārgāks, vidējā termiņā atmaksātos, bet problēma ir publisko ātrās uzlādes staciju trūkums.

Padomi autobraucējiem degvielas taupīšanai

Braucēji, kuri nav gatavi atteikties no auto, var censties ietaupīt degvielu. CSDD Biķernieku trases vadītājs Normunds Lagzdiņš atgādināja, ka ir jāievēro ātrums, piemēram, ceļā Rīga–Valmiera, braucot ar 100 kilometriem stundā, galā nokļūsim pēc stundas. Braucot ar 90 kilometriem stundā, mēs samazinām degvielas patēriņu un galā nokļūstam pēc vienas stundas 9 minūtēm un 45 sekundēm, norādīja speciālists.

Viņš arī ieteica bez vajadzības nepārvadāt uz savas mašīnas jumta bagāžniekus, slēpju kastes, velosipēdu turētājus un citas bagāžas pārvadāšanas iekārtas, jo palielinās gaisa pretestība un tas palielina degvielas patēriņu.

Tāpat viņa ieteikums ir ievērot mierīgu un ritmisku braukšanas stilu, bez lieliem paātrinājumiem un bremzēšanas.

Vēl speciālists aicina pārbaudīt automašīnas riepas, lai tās būtu ar tādiem parametriem un izmēriem, kādus nosaka mašīnas ražotājs. “Ja tās būs pārāk platas vai pārāk neatbilstošas tiem izmēriem, palielināsies degvielas patēriņš. Nākamais – riepu spiediens. Ja tas būs par mazu, būs palielināts degvielas patēriņš,” skaidroja Lagzdiņš.

Un vēl viņš ieteica pie izdevības noskaidrot, vai viss ripo, kā tam būtu jāripo. “Ziemā mēs visi braucām pa sāli, pa ūdeņiem, pa peļķēm. Ja iznāk, pārbaudiet, cik viegli griežas jūsu automašīnas riteņi, jo varbūt arī sāls un citu atmosfēras apstākļu iedarbībā bremžu sistēmas, cilindrīši, suporti, bremžu kluči ir ierūsējuši,” skaidroja Lagzdiņš.

Plāno attīstīt mobilitātes punktus

Taču pilsētu mērķi ir samazināt automašīnu plūsmu, mazinot izmešus un gaisa piesārņojumu. Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (“Jaunā Vienotība”) raidījumam stāstīja, ka aptuveni 100 000 automašīnas katru dienu iebrauc Rīgā un izbrauc no Rīgas. Viņaprāt, problēmas risināšanai sadarbībā ar Pierīgas pašvaldībām, ar “Pasažieru vilcienu” būtu jāveido stāvparki pie dzelzceļa stacijām, un darbs pie tā notiek.  

Stāvparkus varētu veidot nevis Rīgā, bet pašvaldībās, no kurām cilvēki brauc, blakus dzelzceļa stacijām. Ķirsis pieļauj, ka par šādu stāvparku izveidi būtu jādomā “Pasažieru vilcienam”.   

Arī Jelgavai nepatīk mašīnu tūkstoši, kas ik dienu brauc cauri pilsētai uz Rīgu un no Rīgas. Ir gan novērots, ka pēdējos gados paši cilvēki jau maina ieradumus, – līdz dzelzceļa stacijai atbrauc ar velosipēdu un tālāk uz Rīgu ar vilcienu.

Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” vadītājs Māris Mielavs raidījumam stāstīja, ka “arī ziemas aukstajos mēnešos velo novietnēs ir velosipēdi, un to ir arvien vairāk”.   Cilvēki pie stacijas var atstāt gan auto, gan velosipēdus.

Paplašināt šāda veida mobilitātes punktus pie vilciena stacijām domā arī Jūrmala, taču šai pilsētai ir vēl viena ideja, ka jūrmalnieki uz Rīgu ar vilcienu varētu braukt par velti, par to maksātu pašvaldība. Par to sarunas sāktas.

Jūrmalas pilsētas domes Attīstības pārvaldes vadītāja Gundega Ose stāstīja, ka šobrīd pilsēta apzina potenciālās izmaksas, gaida Sabiedriskā transporta padomes lēmumu par tarifu noteikšanu Jūrmalas pašvaldībai.

Akcentu uz vilcienu atbalsta arī uzņēmums “Pasažieru vilciens”, un vēl labāk, ja vilcienu grafiks pielāgots pilsētas sabiedriskajam transportam.

AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis stāstīja, ka, piemēram, Aizkraukles stacijā ir plaša vieta, kur novietot automašīnas, vienlaicīgi arī piebrauc autobuss, un autobusu kursēšanas laiki salāgoti ar vilcienu sarakstu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti