Aglonas pusē iedzīvotāju viedokļus par visdažādākajām ar Latgali, tās kultūru un valodu saistītām tēmām diktofonos ieraksta un vēlāk arī transkribēs pētnieki no RTA.
Šīs intervijas audio formātā un rakstu valodā jau šoruden papildinās latgaliešu valodas korpusu, kurā tieši mutvārdu ieraksti būs iekļauti pirmo reizi.
Latgaliešu valodas korpusā līdz šim varēja atrast tikai latgaliešu rakstu valodā publicētos tekstus no 1988. līdz 2012. gadam. Tagad projekta "Humanitāro zinātņu digitālie resursi: integrācija un attīstība" laikā dati tiks būtiski atjaunoti, iekļaujot arī jaunākos literāros darbus un audio ierakstus ar Sibīrijā dzīvojošo latgaliešu runu. Intervijas veiktas individuāli, kā arī visiem kopā apmeklējot tūrisma objektus.
Līdz ar pētniekiem no Rēzeknes ierakstus Aglonā veica arī Poznaņas Ādama Mickēviča universitātes profesori. Viņi savukārt kopā ar vairākām citām universitātēm un nevalstiskajām organizācijām no visas pasaules pēta mazās valodas.
"Būs interaktīva karte, kurā iekļausim dažādus variantus ar to, kā Latgalē runā vārdus šeit, gan arī citviet reģionā. Mēs tiekamies ar cilvēkiem, veicam audio ierakstus. Tie vārdi ir no ikdienas dzīves, piemēram, augu, dzīvnieku, aktivitāšu nosaukumi," stāstīja Ādama Mickēviča universitātes profesore Kataržina Klessa no Poznaņas.
Viena no galvenajām idejām ir veicināt humanitāro zinātņu digitālo resursu un rīku attīstību, sekmēt publisku piekļuvi tiem, kā arī parādīt praktisko latgaliešu valodas lomu ikdienā.
"Mēs piedāvāsim cilvēkiem, pētniekiem, skolēniem, studentiem, visiem, kurus interesē, viņi varēs ar atvērto piekļuvi bez kodiem, bez parolēm atvērt, klausīties, kā dažādās Latgales pusēs cilvēki runā, un salīdzināt ar rakstu formu. Tā vīzija ir tāda: rādīt netieši, ka, ja latgaliešu valoda ir mājās vai skolā, ka tā neapdraud citas valodas. Tā nav šķērslis, tā ir resurss!" sacīja projekta par humanitārajiem digitālajiem resursiem vadītāja Sanita Martena no RTA.
Projekts par humanitārajiem digitālajiem resursiem uzsākts pērnā gada oktobrī un noslēgsies nākamgad. Tajā piedalās arī Latvijas Nacionālā bibliotēka, Liepājas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija un Latvijas Universitāte, pētot jautājumus, kas aktuāli tieši viņu pusē, piemēram, arī par lībiešu valodu.
