Krustpunktā

Nedēļas aktualitātes vērtē žurnālisti Bens Latkovskis, Sanita Jemberga un Guntis Bojārs

Krustpunktā

Par politiskajiem procesiem Rīgas Domē un parakstu vākšanas iniciatīvu Saeimas atlaišanai

Krustpunktā - kādreizējais veselības ministrs, ārsts Ivars Eglītis

Eksministrs: Lielāko daļu veselības aprūpes pakalpojumu vajadzētu nodot brīvajā tirgū

Latvijā nepieciešama reforma veselības aprūpē, paredzot obligāto veselības apdrošināšanu, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" teica bijušais veselības ministrs, ārsts Ivars Eglītis.

Viņš runāja gan par rindām un kvotām slimnīcās, ārstu trūkumu un neadekvāto atalgojumu, kā arī dažādu pakalpojumu, piemēram, paliatīvās aprūpes ierobežotību. Problēmu risināšanai jārod papildu finansējums valsts budžetā, bet vienlaikus, lai risinātu sistēmas problēmu, tā ir jāmaina, uzskata ārsts.

Viņaprāt, daļu veselības aprūpes pakalpojumu, kas nav neatliekamā palīdzība un ģimenes ārsta konsultācija, vajadzētu atdot brīvai konkurencei.

"Nekas labāks par brīvu konkurenci nav izdomāts," sacīja Eglītis.

Pēc viņa teiktā, tā arī pacients būtu sistēmas centrā, jo viņš ar savu polisi varētu iet uz jebkuru klīniku, izvēloties labāko pakalpojumu. Tāpat, piemēram, piemaksājot trūkstošo summu, varētu iet arī privātajām iestādēm.

Viņš stāstīja, ka valsts iestādēs un arī privātos uzņēmumos jau tagad darbiniekiem tiek pirktas apdrošināšanas polises. Šo praksi varētu padarīt vispārēju un obligātu. 

Politiķiem vajadzētu apsēsties pie galda un izlemt, vai šāds modelis Latvijai der. Turpmākās diskusijās arī varētu noskaidrot, kā tieši dalīt iemaksu līmeni - vai tas būtu atkarīgs no algas lieluma, vai fiksēts un tamlīdzīgi. Bērniem, maznodrošinātajiem veselības aprūpi turpinātu nodrošināt valsts.

Eglītis stāstīja, ka pašlaik "par veselības aprūpi maksā slimie", bet tas neesot pieļaujams. Ja tiktu maksāts par veselības apdrošināšanu, tad nebūtu uztraukumu par mirkli, kad cilvēks paliek slims.

Atbildot uz jautājumu par to, kā viņa ideja par obligāto veselības apdrošināšanu atšķiras no iepriekšējās veselības ministres Anda Čakšas (Zaļo un Zemnieku savienība) idejas par divu grozu sistēmu, Eglītis norādīja, ka Čakšas ideja bija surogāts. Pēc viņa teiktā, tajā nebija īstas reformas, kā arī process bija samudžināts, piemēram, paredzot, ka ārstiem vajadzēs noskaidrot, vai cilvēkam piemērojama valsts apdrošināšana. Eglīti neapmierināja, ka sarakstā tika iekļauti ļoti daudzas cilvēku grupas, piemēram, mūki no vairākām konfesijām.

Pēc Eglīša domām, iepriekš par obligāto veselības apdrošināšanu nav runāts drosmes un apņēmības, iespējams, arī zināšanu trūkuma dēļ. Iespējams, ka publiskais sektors jūtas apdraudēts, jo brīvas konkurences apstākļos nespēs sacensties ar privātajiem dažādos izmeklējumos.

KONTEKSTS:

Iepriekšējā valdība virzīja veselības aprūpes finansēšanas modeli, kas balstās uz valsts veselības apdrošināšanu un paredz divus atšķirīgu līmeņu pakalpojumu grozus pacientiem, kas veic šos apdrošināšanas maksājumus, un tiem, kas tos neveic.

Taču 13. Saeimas koalīcija to kritizēja kā neobjektīvu un nesamērīgu, jo divu grozu sistēma paredzēja atšķirīgu pieeju veselības apdrošināšanai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicējiem. Tāpēc divu pakalpojumu grozu valsts veselības apdrošināšanas sistēma atlikta līdz 2021. gadam. Līdz tam laikam iecerēts izveidot viena groza sistēmu un noteikt sociālās apdrošināšanas iemaksu veselībai 1% apmērā visiem, kuri gūst ienākumus no darba. Tai iedzīvotāju grupai, kas paliks ārpus sistēmas, plānots noteikt obligātās iemaksas 51 eiro apmērā.

Vienlaikus ārsti turpina protestus, jo bija paredzēts, ka mediķu algu celšanai paredzēti 120 miljoni eiro, bet tagad izdevies atrast tikai pusi no solītā.

Mediķi norāda, ka veselības aprūpes finansējums kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir ļoti zems, turklāt ekonomiskās krīzes laikā 2009. gadā tas tika samazināts vēl par 40%. Tāpēc mediķi ar lielām cerībām raudzījās uz solīto atalgojuma pieaugumu par 20% katru gadu, sākot no 2018. līdz 2022. gadam, jo tas ļaušot pietuvoties Lietuvai un Igaunijai.

Ivars Eglītis bija veselības ministrs tieši krīzes laikā - 2007. gadā. Viņš no amata atkāpās, jo, pēc paša teiktā, nespēja veikt darbības, kas ir "pretrunā ar veselo saprātu". Šādi viņš izteicās saistībā ar milzīgo samazinājumu medicīnai 2009. gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti