Jundzis sacīja, ka tiešas konfrontācijas neesamība nenozīmē, ka nav izslēgta hibrīdkara iespēja. Tas nozīmē centienus iegūt informatīvu un ekonomisku varu.
Viņš uzsvēra, ka vēl nesen ticies ar kādu ASV analītiķi, kurš sacījis - ja NATO zaudēs Baltiju, tad tas ir NATO gals. Tāpēc dažubrīd šķiet, kā vērtēja Jundzis, NATO par Baltijas drošību satraucas vairāk nekā Baltija. Turklāt arī šobrīd, kad pieaug Krievijas tēriņi aizsardzībai, ASV izmaksas aizsardzībai katru gadu ir septiņas astoņas reizes lielākas, un ASV ir galvenā NATO dalībvalsts.
Jundzim piekrita Kristovskis, kurš pauda, ka Krievijai nebūs pa spēkam Baltijā izspēlēt Krimas un Ukrainas scenāriju. Tagad Baltijā ir pavisam cita militārā drošības pakāpe, salīdzinot ar to, kāda tā bija pirms gada. Ja Krievijai primāri būtu interesējis uzbrukums Baltijas valstīm, tad tas bija jādara pirms Ukrainas notikumiem, sacīja Kristovskis.
Savukārt agrākais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns sacīja, ka diplomātijā svarīgi ir Krievijai norādīt, lai tai pat prātā neienāk prātā doma par kādām militārām aktivitātēm Baltijā.
Vēstīts, ka bažas par Baltijas valstu drošību aizsākās pēc pērn notikušā Krievijas iebrukuma Krimā. Marta vidū Krievija Krimu anektēja. Taču aprīļa sākumā Krievijas atbalstīti kaujinieki izvērsa karadarbību Austrumukrainā, pārņemot plašas teritorijas. Pēcāk Ukrainas armija daļu teritorijas gan atkaroja.
Kopš pagājušā gada pavasara Baltijā ir ieradušies vairāku NATO valstu karavīri.
