Patlaban opozīcijā esošās Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas deputātu nepatiku izpelnījusies mākslinieka Jāņa Mitrēvica glezna, kas jau vairāk nekā desmit gadus aplūkojama Saeimas bibliotēkas telpās.
Deputāti vērsušies pie Saeimas prezidija ar aicinājumu noņemt bijušā deputāta Kārļa Leiškalna dāvāto gleznu, kurā iemūžināta 7. Saeimas sēde. Latvijas Reģionu apvienības deputāti šo dāvanu raksturo kā „nedemokrātisku un tendenciozu”.
”Tas ir Saeimas īpašums, Saeima var pārvietot bildi, kur grib, protams. Var nodot pirmo reizi visā vēsturē bildi Ētikas komisijas izskatīšanai, kur parasti izskata neveiklus deputātu izteikumus, žestus vai uzvedību publiskās vietās. Šis būs pirmais gadījums, kad Ētikas komisijas locekļu tiesā nonāks bilde kā „nedemokrātiska” nez kāpēc un „tendencioza” pēc būtības,” tā, komentējot Latvijas Reģionu apvienības iebildumus, Latvijas Radio sacīja nežēlastībā kritušās gleznas dāvinātājs – bijušais Saeimas deputāts Kārlis Leiškalns.
Viņš atminas, ka gleznu Mitrēvicam pasūtījis pēc tam, kad sapratis, ka mākslinieka Ivara Poikāna gleznā iemūžinātais skatījums uz Saeimas sēdi kādam varētu šķist pārlieku provokatīvs.
”Šo bildi es pasūtīju divos variantos. Pirmais variants bija Poikāna gleznojums, kurā bija daudz subjektīvāks un tāds brīvs skatījums uz Saeimas sēdi. Savukārt Mitrēvica glezna ir precīzs Saeimas sēdes konkrēta mirkļa atspoguļojums. Nu Poikāna bilde bija drusciņ groteska un skarba, un skarba attiecībā pret jebkuru deputātu, tajā skaitā pret dāvinātāju, kurš tāpat kā šajā, atradās tribīnē. Tur bija abi Ulmaņi, tur bija Rainis un Aspazija, tur bija arī Gerkens ar cigāru un figurēja arī Loginovs,” stāstīja Leiškalns.
Mitrēvica gleznā, kurā redzama 7. Saeimas sēde, kurā piedalās arī tā brīža premjers Andris Bērziņš un toreizējā prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, pats Leiškalns attēlots, stāvot tribīnē. Leiškalns dāvinājis Saeimai vairākas gleznas, tostarp Rituma Ivanova gleznoto Jāņa Čakstes portretu. Politologs Juris Rozenvalds šādā gleznu dāvināšanā neko nosodāmu nesaskata.
”Piemēram, jūs arī ārzemju universitātēs varat redzēt, ka šī zāle ir tāda un tāda cilvēka memoriālā zāle, tāpēc, ka dāvinātājs ir ziedojis universitātei lielu naudas summu. Tā ir tāda parasta prakse, nekā slikta tur nav, ja dāvinātājs nemēģina gūt kādu tūlītēju politisku labumu sev,” norādīja Rozenvalds.
“Ja tur runa ir par to, ka kāds no pašreizējiem frakciju vadītājiem dāvinātu gleznu un to tūlīt liktu redzamākajā vietā, tur varētu būt diskusijas, vai to tā vajadzētu darīt. Bet, ja runa ir par tādiem politiķiem, kas vairs nav uz politiskās skatuves, es nezinu, vai tur ir pamats tādām diskusijām,” sprieda politologs.
Pēc Rozenvalda domām, ņemot vērā to, ka Mitrēvica glezna Saeimā aplūkojama jau vairāk nekā desmit gadus, Latvijas Reģionu apvienības iebildumi ir uzskatāmi par sīkumainību.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija galīgo lēmumu par gleznas tālāko likteni vēl nav pieņēmusi, taču Rozenvalds uzskata, ka tai tas nemaz nebūtu jādara.
”Patiešām man liekas, ka Saeimas Ētikas komisijai ir daudz kas cits, ko risināt, saistībā ar pašreizējās Saeimas uzvedību,” sacīja Rozenvalds.
Gleznu Saeimai savulaik dāvinājis arī ekspremjers Māris Gailis – viņa dāvinātā Ivara Poikāna glezna „Deputāts Havajā” izvietota iepretim Saeimas bibliotēkai.
