Panorāma

Pedagogu atalgojuma modelim trūkst naudas

Panorāma

V.Dombrovskis jauna izaicinājuma priekšā

Pieaug centralizētajos eksāmenos izkritušo skaits

Eksāmenos skolēniem vājāki rezultāti vēsturē un matemātikā

Vidusskolēniem šogad centralizētajos eksāmenos mazliet labāk nekā pērn ir veicies latviešu valodas un angļu valodas eksāmenos, savukārt krietni sliktāki rezultāti ir Latvijas un pasaules vēsturē un matemātikā. Rezultāti kritušies ir arī krievu valodā un ķīmijā, liecina Valsts izglītības satura centrs (VISC) apkopotā informācija.

Ceturtdien, 30.jūnijā, vidusskolu absolventiem izsniegti 19427 centralizēto eksāmenu sertifikāti, bet iepriekš jūnijā vispārējās pamatizglītības sertifikātus skolēni saņēma mazākumtautību izglītības programmās.

Matemātika, latviešu valoda un svešvaloda ir obligātie eksāmeni, kas jākārto visiem vispārējās vidējās izglītības ieguvējiem. Eksāmenus matemātikā un latviešu valodā kārtoja nedaudz vairāk nekā 14000 skolēnu. Angļu valodu kārtot bija izvēlējušies gandrīz 13000 skolēnu, krievu valodu divarpus tūkstoši skolēnu, bet vācu valodu – 93 skolēni. Vidusskolās un ģimnāzijās ir nedaudz palielinājies to skolēnu īpatsvars, kuri izvēlas kārtot eksāmenu bioloģijā, fizikā un ķīmijā.

Šogad jauniešu sniegums ir uzlabojies eksāmenos angļu valodā un latviešu valodā. Nedaudz zemāki rezultāti ir eksāmenā ķīmijā un krievu valodā, bet krietni zemāki - Latvijas un pasaules vēsturē un matemātikā.

Līdzīgi kā iepriekšējā mācību gadā, arī šajā gadā valsts ģimnāziju vidējie rezultāti eksāmenos ir daudz augstāki par vidējiem rezultātiem valstī.

Un zemākie rezultāti ir vakarskolu un profesionālās izglītības mācību iestāžu audzēkņiem. 

Valsts izglītības satura centra pārstāve Diāna Āboltiņa
00:00 / 00:40
Lejuplādēt

Šogad pirmo reizi jaunieši varēja izvēlēties svešvalodas centralizēto eksāmenu aizstāt ar starptautiskas testēšanas institūcijas pārbaudījumu svešvalodā. Izglītības iestādes bija iesniegušas autentiskuma pārbaudei 235 skolēnu starptautisko testēšanas institūciju izsniegtos dokumentus par iegūto vērtējumu svešvalodā. Skolēni, kuri bija nokārtojuši starptautisko pārbaudījumu, varēja pieteikties un kārtot arī svešvalodas centralizēto eksāmenu. Angļu valodā tādi bija 13 skolēni, bet četri skolēni kārtoja centralizēto eksāmenu vācu valodā.  

Izglītojamo mācību sasniegumi centralizētajos eksāmenos izteikti procentuāli. Novērtējums ierakstīts vispārējās vidējās izglītības sertifikātā, norādot kopējo procentuālo novērtējumu un procentuālo novērtējumu katrai eksāmena daļai.

Tiem, kuru svešvalodu eksāmena rezultāts ir zemāks par 40%, tas netiek izteikts atbilstoši Eiropas valodu kopīgās pamatnostādnes (EVKP) līmeņiem, bet tikai procentos.

Zem 5% eksāmena kopvērtējums šogad bija 35 eksāmenu kārtotājiem latviešu valodā un 199 eksāmenu kārtotājiem matemātikā.

“Runājot par matemātikas eksāmena kārtotājiem, aptuveni 200 jaunieši nav pārvarējuši 5% robežu. Tas nozīmē, ka, visticamāk, viņi sertifikātu par vispārējo vidējo izglītību nesaņems. Kaut gan viņiem ir arī tiesības mēneša laikā rakstīt apelācijas iesniegumu ar lūgumu pārskatīt vērtējumu. Taču, ja viņi nav pārvarējuši šo 5% robežu, tas nozīmē, ka viņu zināšanas matemātikā nav bijušas pietiekamas,” skaidroja VISC pārstāve Diāna Āboltiņa. 

35 skolēni izkrituši latviešu valodas eksāmenā. Eksāmenus nenokārtojušajiem nākamgad būs iespēja mēģināt to darīt atkārtoti. 

Ja skolēnu neapmierina centralizētajā eksāmenā iegūtais vērtējums, Administratīvā procesa likuma noteiktā kārtībā mēneša laikā pēc sertifikāta izsniegšanas viņam ir tiesības rakstīt VISC adresētu iesniegumu ar lūgumu pārskatīt eksāmenā saņemto vērtējumu. Īpaši izveidota VISC apelācijas komisija mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas to izskatīs un pārskatīs eksāmena vērtējumu, lai pieņemtu lēmumu atstāt esošo vērtējumu vai to mainīt.

Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle  Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena”  atzina, ka pēc vēstures skolotāju vērtējuma šogad eksāmens vēsturē bija viltīgs, “ar saviem knifiem”. Savukārt matemātikas skolotāji vērtēja, ka šogad eksāmens bija sarežģītāks, nekā iepriekšējā gadā, turklāt tas bija ļoti apjomīgs. Un arī  skolēniem, “kuriem ir augsts novērtējums, galvas nepaceļot, vajadzēja rēķināt un rēķināt”, stāstīja Melle.

Viņa sacīja, ka skolotāju ieskatā, iespējams, šāda eksāmena laikā varētu būt arī starpbrīdis, nav iespējams tik intensīvi strādāt četras stundas.

 Arī vēstures skolotājs Ernests Sviklis raidījumā “Pēcpusdiena” sacīja, ka eksāmens nebija grūts, bet viltīgāks, interesantāks. Šogad tas prasīja arī vairāk iedziļināšanos un analītiskās spējas. 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt