Rīgas Tehniskā universitāte nule izveidojusi studiju moduli, kas palīdzēs iegūtās inženierzinātņu zināšanas ietērpt biznesa domāšanā.
Latvijas Universitāte (LU) savukārt virknē eksakto un dabaszinātņu studiju programmu visiem pirmā kursa studentiem nākamgad pirmo semestri piedāvās mācīties par budžeta līdzekļiem. Augstskolu pūles piesaistīt studentus ir saprotamas – studējošo skaits sarūk un dažās studiju jomās paliek pāri pat budžeta vietas.
Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma" lūdza trim augstskolām, kurās ir daudz ar eksakto un dabaszinātņu sfēru saistītu programmu, sagatavot datus – kurās no bakalaura studiju programmām pēdējos trīs gados budžeta vietas pēc uzņemšanas pirmajā kursā palikušas pāri. Aicinājumam atsaucās LU un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU).
LU pēdējos trīs gados kādā no eksakto vai dabaszinātņu bakalaura programmām pēc uzņemšanas budžeta vietas pāri palikušas sešās programmās, bet LLU – 11. Turklāt nereti vietas izdodas aizpildīt tikai pēc papildu uzņemšanas.
LLU trīs gadu griezumā visvairāk budžeta vietu pāri palicis būvniecības bakalaura programmā – pērn 23 no 60 piedāvātajām budžeta vietām, aizpērn – 22. 2013.gadā gan visas valsts apmaksātās vietas bijušas pilnas, un kopumā 2013.gads šajās jomās izskatās ar studētgribētājiem bagātāks. Taču 2014. un 2015. gadā interesentu skaits krities un pat pēc papildus uzņemšanām Lauksaimniecības inženierzinātņu un Datorzinātnes programmās pāri palikušas tuvu 20 budžeta vietas.
Savukārt LU pērn visvairāk – 17 budžeta vietas – pāri palicis Dabaszinātņu un IT skolotāju programmā. Pa vienai neaizpildītai vietai matemātiķos-statistiķos un fizikā, divas – Ķīmijas bakalaura studijās.
Skatoties trīs gadu griezumā, redzams, ka izņemot skolotāju programmu, situācija LU tomēr uzlabojusies. Piemēram, fizikā – 2013.gadā pāri palikušas 15 budžeta vietas, 2014.gadā – 17, bet pērn tikai viena. Pirmkursnieku neaizpildītās budžeta vietas tiek piešķirtas šo programmu studentiem vecākajos kursos. Vienīgi Dabaszinātņu un IT skolotāju studijās, pat uz visa vecuma kursiem sadalot, budžeta vietas paliek pāri.
"Kas attiecas uz uzņemšanu, tas ir prognozes un tās piepildījuma jautājums, jo fakultātes prognozē, cik beigs budžetu studenti un cik varētu atkal aizpildīt uzņemšanas rezultātā," teica LU rektors Indriķis Muižnieks.
Viņš atzina, ka interese par dabaszinātnēm nav tādā līmenī, kā augstskolas vēlētos. "Mēs jau arī diezgan daudz darām, lai šo interesi veicinātu. Kaut vai attīstot infrastruktūru – šis dabaszinātņu akadēmiskais centrs. Kaimiņu universitātēs arī [ir attīstība]. Protams, tas nav vienā gadā atrisināms jautājums. Arī skolās ir daudz izdarīts, bet tas rezultāts, kā jau parasti izglītībā, tas nenāk pēc mēneša vai gada. Ir nepieciešami divi, trīs gadi, kamēr mēs redzam [rezultātu]," teica Muižnieks.
Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas vadītāja Biruta Šķēle lēš, ka šobrīd būtu ļoti vajadzīga augsta līmeņa savstarpējā sadarbība starp skolām un augstskolām.
"Jo vieniem ir vieni uzdevumi, citiem citādāki – un šīs sasaistes nav. Un augstskola bieži nav apmierināta ar to, kas nāk no skolas, skolas ļoti bieži nav apmierinātas ar to, kas notiek augstskolā. Un šeit ir programmu jautājums, kas būtu tomēr jāsaskaņo. Abām pusēm būtu jāpielāgojas, lai mums Latvijā tā būtu vienota sistēma, lai mēs nevilktu to deķīti katrs uz savu pusi," sprieda Šķēle.
Vairāk par uzņemšanas laikā neaizpildītajām budžeta vietām daudzas augstskolas satrauc studentu atbirums. LU pērn pēc pirmā kursa, piemēram, ķīmijā no studijām atskaitīti 36 studenti, bioloģijā - 32. Tikmēr LLU pirmajā gadā atkrituši 10% būvniecības bakalaura studentu un 11% lauksaimniecības inženierzinātņu studētāju. Tātad jautājums ir ne tikai par vēlmi studēt eksaktās un dabaszinātnes, bet arī par motivāciju un spējām noturēties augstskolā.
