Ilgstošais bezdarbs Latvijā ir loti smaga problēma, jo cilvēki joprojām nav gatavi strādāt jebkuru darbu, ko viņiem piedāvā, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" teica Latvijas Universitātes profesore ekonomiste Baiba Šavriņa.
"Pirmkārt, šī problēma [ilgstošais bezdarbs] rodas, jo cilvēki joprojām nav gatavi strādāt jebkuru darbu, ko viņiem piedāvā. To ļoti labi varēja redzēt arī krīzes laikā – cilvēki nesteidza pieņemt pirmo piedāvājumu. Es pieļauju, ka Nodarbinātības valsts aģentūra šo problēmu ļoti labi zina. Otrkārt, gribu atgādināt, ka pat pirmskrīzes laikos, kad bija ekonomiskais uzplaukums un uzņēmēji bija gatavi ņemt darbā teju vai jebkuru, arī bija ilgstošais bezdarbs. Tātad acīmredzot ir vēl citi faktori, kas nosaka to, kāpēc cilvēks neiet strādāt," sacīja Šavriņa.
Viņa norādīja – lai vēlētos strādāt, meklētu darbu, liels spēks ir paša cilvēka motivācijai. "Tāpēc, manuprāt, ļoti labs risinājums bija tas, ka krīzes smagākajā laikā valsts finansēja studijas tiem, kas bija zaudējuši darbu un finansiālu apsvērumu dēļ paši vairs nespēja par studijām maksāt. Viņi varēja izvēlēties jebkuru studiju programmu, obligāti nebija jāturpina iepriekš izvēlētā specialitāte. Turklāt arī kontroles mehānisms bija stingrs – bija nepieciešams pārskats, bija jāsaņem paraksti no pasniedzējiem, ka tiešām šis cilvēks ir bijis nodarbībās. Palīdzība šādiem cilvēkiem bija ļoti no svara, jo viņiem bija motivācija mācīties. Mums arī bija salīdzinoši daudz šādu studentu. Turklāt daudzi no šiem cilvēkiem ir arī atraduši darbu," pastāstīja Šavriņa.
