Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde tā saucas kopš 2011.gada sākuma, taču joprojām arī paši pārvaldes darbinieki to mēdz saukt par Ekonomikas policiju. Toreizējais Kriminālpolicijas šefs Rauls Kviesītis lēmumu mainīt nosaukumu pamatoja šādi: citu iestāžu darbiniekiem un iedzīvotājiem tas radot asociācijas, ka ekonomikas policija ir patstāvīgi funkcionējoša policija - līdzīgi pašvaldības vai Drošības policijai.
Nekādas izmaiņas struktūrā vai funkcijās gan nenotika. Tāpat kā Ekonomikas policija iepriekš, ENAP izmeklē noziedzīgus nodarījumus kredītiestādēs, apkaro nelegāli iegūto līdzekļu legalizāciju, krāpšanas, naudas viltošanu, nelegālu preču apriti un kibernoziegumus. Pēdējos gados vidēji 120 lietas gadā ENAP nodod prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai. Arī izbeigto kriminālprocesu skaits vidēji gadā ir apmēram tāds pats.
„Kas attiecas uz tā saucamajām lielajām lietām, ir virkne lietu, kurām ir liela publicitāte, sabiedriskā rezonanse. Bet pats fakts, ka sākts kriminālprocess, ne vienmēr nozīmēs, ka tur tiešām šis noziedzīgais nodarījums ir bijis un pēc tādas kvalifikācijas. Šī latiņa, kad tiek sākts kriminālprocess pēc spēkā esošā Kriminālprocesa likuma ir diezgan zems. Un procesu var uzsākt tad, ja ir pietiekams pamats un iemesls, un pie tam šo informāciju var pārbaudīt tikai kriminālprocesuāliem līdzekļiem. Līdz ar to jebkurā gadījumā pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanā var būt arī lēmums par procesa izbeigšanu,” skaidroja ENAP priekšnieks Gatis Gudermanis.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi īsumā raksturo šādi: „Ir, protams, daudz sabiedrībā rezonansi ieguvušu lietu, kas diezgan ilgstoši iet un varbūt ne vienmēr vainagojas ar procesa rezultātiem, kādus gaida sabiedrība, proti, vainīgo atrašanu un sodīšanu. Tajā pašā laikā tās ir lietas, kas izsauc lielu interesi, bet arī ļoti daudz lietu, ko Ekonomikas policija ir izdarījusi un atklājusi. Tāpat ir arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu bloķēšana – ja nemaldos, šajā gadā 1,5 miljona latu apmērā. Ja runājam kopumā par kriminālpoliciju, tam darbam jākļūst efektīgākam un tad var sākt debatēt, kas ir tie priekšnoteikumi, lai tāds kļūtu.”
Vairums salīdzinoši vienkāršo ENAP lietu kriminālvajāšanas uzsākšanai nonāk Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā. Savukārt Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra no ENAP saņem pāris lietas gadā. Tā prokuratūras virsprokurora vietniece Elga Jonikāne skaidro: „Mums ir piekritīgas tādas lietas, kur kaitējums nodarīts valstij, finanšu iestādēm lielā apmērā vai tās, kur iesaistīts liels personu loks. Prokuratūra kā tāda veic kriminālvajāšanu, prokuratūrai vairs izmeklēšanu nevajadzētu veikt. Tāpēc prokuratūrai nevarētu būt problēmas ar izmeklēšanu, bet ar kriminālvajāšanu, tas ir, apsūdzības celšanu, ja nav iegūti pierādījumi pietiekošā apjomā vai tie ir nekvalitatīvi, vai citas problēmas."
"Protams, ir mums bijušas tādas problēmas un lietas arī sūtītas papildus vajāšanā sakarā ar to, ka šie pierādījumi nav bijuši iegūti pietiekami - tādā apjomā, lai varētu celt apsūdzības personām. Ir bijušas tādas lietas. Tas nav, ka visas lietas tiek sūtītas papildus vajāšanā. Protams, tā tas nav. Tā ir izņēmuma prakse,” atzīst prokurore.
Prokuratūra uzrauga, piemēram, pirms pusotra gada sākto kriminālprocesu pret „Latvijas Krājbankas” bijušo vadību. Arī nu jau astoņus gadus izmeklēto lietu par „Latvijas Kuģniecībai” neizdevīgu kuģu frakta un remonta līgumu slēgšanu, ko īstenojušas bijušās uzņēmuma amatpersonas. Virsprokurora vietniece Elga Jonikāne ir pārliecināta, ka lietas līdz tiesai tomēr nonāks.
Tomēr bijuši gadījumi, kad pēc dažu gadu izmeklēšanas ENAP nolemj kriminālprocesu izbeigt. Tā noticis ar Dienvidu tilta būvniecības sadārdzinājuma lietu, kura savulaik sākta uz Valsts kontroles revīzijas konstatēto faktu pamata. Pēc vairākkārtīgām iestādes sūdzībām un prokuratūras iejaukšanās izmeklēšana gan ir atsākta. No ENAP priekšnieka Gata Gudermaņa teiktā gan nekļūst skaidrs, kāpēc Dienvidu tilta lieta tika izbeigta un vai tagad ir cerības, ka process nonāks prokuratūrā.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pēdējā laikā visai bieži kritiski izteicies par izmeklēšanas kvalitāti tiesībsargājošajās iestādēs. No prokurores Jonikānes teiktā izriet, ka problēmas šai ziņā ir arī ENAP.
Dažkārt ENAP lūdzis Uzņēmumu reģistram piemērot liegumu reģistrēt atsevišķu uzņēmumu amatpersonu izmaiņas. Šādas prasības neesot likumīgas, uzskata Jonikāne. Iespējams, ekonomisko noziegumu izmeklētāju iespējas ietekmēt biznesa strīdus bija pamatā pēdējā laika skandalozākajai ar pārvaldi saistītajai lietai. Šoreiz aizdomās turēto lomās gan ir paši policisti – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs martā, izmantojot šaujamieročus, aizturēja ENAP izmeklētāju Viktoru Dzeni.
Dzeni tur aizdomās par kukuļa pieprasīšanu saistībā ar labvēlīgu lēmumu pieņemšanu kāda komercuzņēmuma interesēs. Dzeņa kolēģis Eduards Ņepomņaščijs tiek turēts aizdomās par kukuļošanas atbalstīšanu. Policijas dienesta pārbaudē tagad vērtē arī viņu vadītāju atbildību.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) kā risinājumu piedāvā policijas Iekšējās drošības biroja pārnākšanu tiešā ministra padotībā un kļūšanu par proaktīvu iestādi.
Gudermanis atzīst: par Ekonomikas policijas panākumiem ziņu ir diezgan maz arī tāpēc, ka pārvalde neesot pārāk aktīva preses paziņojumu sagatavošanā. Intervijas laikā viņš uzskaita vairākas prokuratūrai nosūtītas lietas – gan par Eiropas Savienības fondu izkrāpšanas mēģinājumiem, gan par organizētām grupām, kas izkrāpj dzīvokļus ar viltotu testamentu palīdzību, gan par biržas manipulācijām ar akcijām, izmantojot uzņēmumu iekšējo informāciju. Gudermanis pastāsta arī par kādu līdz šim sabiedrībai nezināmu lietu – „Latvijas Dzelzceļā” atbildīgi darbinieki izkrāpuši no uzņēmuma vairāk nekā 230 tūkstošus latu. Šo lietu ENAP nodevis prokuratūrai pirms gada, drīzumā to sāks skatīt tiesa. „Latvijas Dzelzceļa” preses sekretārs Māris Ozols joprojām gan komentāros ir atturīgs.
Paklusām līdz tiesai ir nonākusi arī lieta, kurā par piesavināšanos lielā apmērā un dokumentu viltošana mantkārīgā nolūkā apsūdzēts SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” bijušais Finanšu pārvaldes vadītājs Jānis Kalniņš. Ar aizdomām par ceturtdaļmiljona latu pārskaitīšanu no pašvaldības SIA kontiem uzņēmums vērsās tieši ENAP. Tāpat noticis arī SIA „Rīgas nami”, kur aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu tika aizturēts valdes priekšsēdētājs Kārlis Kavacs, taču šajā lietā izmeklēšana vēl turpinās. Versiju par to, ka Rīgas domei būtu īpaša interese, lai politiski jūtīgās lietas izmeklē ENAP, noraida gan Gudermanis, gan Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC).
Šī gada sākumā ENAP lietvedībā bija gandrīz 450 kriminālprocesi. Salīdzinājumam - Rīgas reģiona ekonomikas policijas nodaļai jāizmeklē apmēram 5 tūkstoši lietu. Tomēr šobrīd nevar teikt, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes specializācija ir patiešām sarežģītas lietas, lai gan uz to būtu jātiecas, atzīst gan Gudermanis, gan prokurore Jonikāne.
