Par neuzticības izteikšanu balsoja 34 deputāti, savukārt pret bija 48. Divi parlamentārieši balsojumā atturējās.
Kāpjot tribīnē, deputāts Ivars Zariņš ("Saskaņa") teica, ka tajā vajadzēja atrasties deputātam Artusam Kaimiņam (KPV LV). "Tā, protams, ir tikai sakritība, ka tieši, kad Artusam Kaimiņam šeit būtu iespēja veselu stundu uzstāties, pēkšņi ārkārtas procedūrā viņš tika aizvests projām no šīs zāles. Un es negribu ticēt tām baumām, ka tas bija kādas valdošās partijas politiskais pasūtījums, lai šodien šeit viņš nevarētu šo stundu runāt un pastāstīt, par ko viņš domā. Ļoti ceru, ka visdrīzākajā laikā mēs uzzināsim visu patiesību," teica Zariņš.
Viņš pauda kritiku Ašeradenam, norādot, ka, pat ja ministrs nav pieņēmis obligātā iepirkuma komponentes (OIK) regulējumu, viņš nav to mainījis.
"Jūs turpināt piesegt prettiesiskas darbības, kas nav sabiedrības interesēs.
Jums viss ir bijis zināms, un jūs neesat to mainījis. Gluži pretēji - jūs esat to aizstāvējis," teica Zariņš.
Deputāte Astrīda Harju ("Vienotība") gan Zariņam atgādināja, ka viņš, vadot Sabiedriskā pakalpojuma regulatora padomi strādājis pie OIK metodikas - tieši cenu izstrādes. Kādā intervijā viņš taisnojies, kāpēc pieņēma 10% kāpumu OIK maksājumiem. "Jūs saprotat, ka ministrs tāpat viens pats nevar pieņemt noteikumus..." viņa piebilda. Tāpat Harju vērsa klātesošo uzmanību uz to, ka
Zariņš Saeimā strādā jau kopš 2011.gada, bet tikai pirms vēlēšanām atcerējies par slogu, ko patērētājiem uzliek OIK sistēma.
Pats ministrs Saeimas deputātiem atzina, ka regulējam ieviešana ir bijusi kļūda, kas jālabo. Par to atbildīgi esot bijušie premjerministri Aigars Kalvītis un Ivars Godmanis. Ašeradens stāstīja par izveidotās darba grupas paveikto - tiekot izvērtēta OIK sistēmas makroekonomiskā ietekme, tas, kā atteikties no sistēmas, kā ar tas, kā izpildīt saistības pret Eiropas Komisiju.
Darbā grupā esot 24 eksperti, kuri tūlīt pabeigs darbu pie makroekonomiskā izvērtējuma. Secinājums esot, ka Latvija ir viena no nabadzīgākajām valstīm, kas atļāvusies vienu no dāsnākajiem atbalstiem elektroenerģijas ražošanā. Darba grupai pašlaik esot vismaz 14 priekšlikumi instrumentiem, kā atteikties no OIK sistēmas, un nākamnedēļ eksperti strādāšot pie OIK atcelšanas scenārija.
Pašlaik esot pārbaudītas 40 stacijas. No tām 21 licence ir atņemta, par četrām vēl notiekot pārbaudes. Ašeradens uzsvēra, ka pārbaudes notiks visās 400 stacijās, kas saistītas ar OIK sistēmu.
Demisijas pieprasījumu parakstījuši desmit opozīcijas deputāti - Kaimiņš, kā arī partijas "Saskaņa" frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs un deputāti Zariņš, Andris Morozovs, Sergejs Mirskis, Jānis Ādamsons, Jānis Tutins, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins un Ivans Klementjevs.
Saeimas vairākums arī 8.martā noraidīja Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Saeimas frakcijas rosināto Ašeradena demisijas pieprasījumu.
KONTEKSTS:
Valdība 17. aprīlī izveidoja darba grupu elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai. Darba grupu vada Ašeradens un tai priekšlikumi jāsagatavo līdz 1.augustam, bet Ekonomikas ministrijai līdz 1. septembrim - mēnesi pirms nākamās Saeimas vēlēšanām - uzdots iesniegt valdībā priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem par elektroenerģijas OIK maksājumu sistēmas atcelšanu, ņemot vērā darba grupas priekšlikumus.
Par to, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā – uzņēmumi nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS "Sadales tīkls" testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora - ziņoja TV3 raidījums "Nekā personīga". Pēc tam Ekonomikas ministrija solīja pārbaudīt visas pagarinātās atļaujas elektrības ražošanai, ko valsts gatavojās iepirkt par paaugstinātu cenu. Vairāki uzņēmumi gan sākuši vai sola uzsākt tiesāšanos par ministrijas lēmumu anulēt atļaujas, bet ministrija par to nav pārsteigta un gatava aizstāvēt savas pozīcijas.
Lielas diskusijas un asumus izraisīja arī elektrības rēķinu kāpums. Arī "Zemnieku saeima" februāra vidū pavēstīja, ka martā gaidāmajā kongresā elektrības cenu dēļ varētu prasīt ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (“Vienotība”) demisiju. Regulējuma izmaiņas, kas ietekmēja elektroenerģijas jaudu maksājumus, par ko sašutumu pauda lauksaimnieku organizācija “Zemnieku saeima”, pieņemtas jau 2016.gada beigās. Savukārt zemniekiem būtiskā iespēja uz laiku samazināt nepieciešamās jaudas bija tikai "Sadales tīklu" noteiktais pagaidu risinājums.
