Likums paredz, ka lodžijas vai balkona iestiklošana vai pārbūve jāsaskaņo vietējā būvvaldē tāpat kā jebkuri citi būvdarbi. Ja daudzdzīvokļu mājas fasādes izmaiņas grib visa māja, tam vienkāršotā kārtībā izstrādā projektu ar skicēm. Rīkoties var arī katrs dzīvokļa saimnieks individuāli, saņemot kaimiņu piekrišanu. Ja šāds ceļš nav iets, tāda rīcība, tāpat kā nesaskaņota logu nomaiņa, uzskatāma par patvaļīgu būvniecību.
Rīgas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs neslēpj, ka galvaspilsētā nelegāli iestiklotu lodžiju ir desmitiem tūkstošu, taču kontrolēm būvvaldei nepietiekot resursu.
"Ja mēs pabraukājam pa Rīgu, tā aina, ko mēs redzam, ir visnotaļ bēdīga. Ir virkne daudzdzīvokļu māju, kas šādā veidā ir iestiklotas - gan lodžijas, gan balkoni. Kopā Rīgā ir 12 000 daudzstāvu daudzdzīvokļu māju un dzīvokļi ar balkoniem - aptuveni pāris simts tūkstoši. Līdz ar to tas apjoms ir pietiekoši liels. Arī līdzšinējā likumdošanas prakse neveicināja to, lai iedzīvotāji šos savus īpašumus uzturētu atbilstoši likuma prasībām," stāstīja Vircavs.
Nelegālais ceļš vēl pirms pāris gadiem esot bijis vienkāršāks un lētāks par likumīgo, jo normatīvi likuši lodžijas iestiklošanai gatavot klasisku būvprojektu, kas izmaksājis dārgāk par pašu stiklošanu.
Tagad, kad likumos kārtība vienkāršota, Rīga nāk klajā ar ieceri visiem likumpārkāpējiem piedot.
"Tāpēc, lai šo jautājumu uzliktu uz pareizajām sliedēm, vislabākais ir aizmirst to pagātni tādu, kāda tā ir bijusi. Tā nav bijusi diezko rožaina, bet nav arī galīgi dramatiska. Tajos gadījumos, kur šīs aizstiklotās lodžijas nerada drošības problēmas konkrētajai ēkai, būs attiecīgs pašvaldības priekšlikums par to, ka ir kaut kāda stunda "x", līdz kurai mēs nevērtējam tādā griezumā kā patvaļīga būvniecība," teica Rīgas būvvaldes vadītājs.
Rīgai gan pagaidām nav skaidrs, kā pašreizējo situāciju fiksēt un kā panākt, lai līdz "amnestijas" datumam neiedrošinātu virkni citu pilsētnieku uz nelegālu rīcību, ja jau sagaidāma piedošana. Turklāt tas radītu nevienlīdzības precedentu pret apzinīgajiem īpašniekiem. Šos riskus tādai iecerei min arī Ekonomikas ministrija, kuras Būvniecības politikas nodaļas vadītājs Renārs Špade saka – drīzāk jāaicina dzīvokļu saimnieki dokumentus beidzot sakārtot, kas nav sarežģīti.
"Mēs nevaram viņus sodīt par to, kas jau ir noticis kaut kad, un mēs neesam pārliecināti, ka viņi ir veikuši šo patvaļīgo būvniecību.
Teorētiski tā būtu uzskatāma par patvaļīgo būvniecību, bet, ņemot vērā šo desmit vai divdesmit gadu pārēju, nav samērīgi uzlikt sodu. Saskaņā ar Būvniecības likumu teorētiski pašreiz var pieņemt lēmumu par dokumentācijas sakārtošanu," spriež Špade.
Ministrijas pārstāvis gan pieļauj, ka varētu būt pamats diskusijām, kā visā valstī vienoti legalizēt jau padomju laika pārbūves. Tomēr noteikt, kad kurš balkons aizstiklots, var nebūt vienkāršāk par pašreizējām būvvalžu kontroles iespējām.
