Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātajā novadu reformā vēl gaidāmas diskusijas par novadu robežām, un tās diez vai paliks tādas, kā piedāvāts. Daudzās vietās esot neveiklas situācijas, norādīja Turlajs.
Tā kā reformas piedāvājumā mēģināts apvienot esošās pašvaldības, līdz ar to redzami novadi, kur katrs gals tiecas uz citu attīstības centru. Līdz ar to atsevišķos gadījumos var nākties sadalīt esošās pašvaldības. Turlajs kā piemēru minēja Apes novadu, kurš varētu sadalīties. Jau iepriekš izskanēja, ka Apes novada virzienā skatu šobrīd met gan Alūksnes, gan Smiltenes un arī Valkas novads.
Komentējot reformas ieceri, ekonomģeogrāfs norādīja, ka apvienošana ap attīstības centriem var palīdzēt izrauties no stagnācijas. Vienlaikus problēma ar novadu pašpietiekamību nezudīs, un vismaz desmit pašvaldībām būs jābūt donoriem par labu pārējiem.
Viņaprāt, nedrīkstētu gan būt situācija, kāda ir pašlaik pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelī, proti, vieni iemaksā, bet vieni citi saņem un tērē, kā vēlas, tostarp būvē peldbaseinus, piebilda Turlajs.
KONTEKSTS:
Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu.
Savukārt aprīļa vidū kļuvis zināms VARAM sagatavotais administratīvi teritoriālās reformas projekts - tas paredz pašvaldību skaitu Latvijā samazināt no 119 līdz 35. Veidojot teritoriju karti, ņemts vērā pašvaldībās dzīvojošo skaits un attālums līdz centram. Savukārt vietvaru plašās funkcijas nemainīs.
Samazinot pašvaldību administratīvo aparātu, izdotos ietaupīt 120 miljonus eiro, kurus varētu novirzīt citiem mērķiem, iepriekš LTV prognozēja ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!").
Diskusijas par VARAM piedāvājumu sāksies maijā un ilgs līdz rudenim, kad plānots valdībā pieņemt jau gala versiju. Tikmēr vairākas Latvijas pašvaldības, sekojot Ikšķiles novada domes piemēram, gatavojas savās teritorijās rīkot iedzīvotāju balsojumus par administratīvi teritoriālo reformu.
