„Ja plānojat pārcelties uz citu valsti un vēlaties sev līdzi ņemt bērnu, jums jāvienojas ar savu dzīvesbiedru vai jāiegūst tiesas rīkojums, citādi jūs pārkāpjat likumu,” Eiropas Komisijas kampaņas rullītis vēsta - ja, attiecībām izirstot, viens no vecākiem bez otra ziņas, nenokārtojot aizgādības jautājumu, ar bērnu pārceļas uz citu valsti, Hāgas konvencijas izpratnē viņš ir bērnu nolaupījis.
„Stāsts ir par bērna labākajām interesēm. Un par to, ka iedzīvotājiem būtu pietiekami labi jāzina, ka ir dažāda veida noteikumi, nosacījumi,” skaidro Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.
Viņa stāsta, ka Komisija sagatavojusi divu veidu izglītojošus materiālus - bukletus un videoklipus. Tie ir ne tikai par Hāgas konvenciju.
„Otrs no materiāliem ir par bērnu aizbildniecību un saskarsmes tiesībām Eiropas Savienības pārrobežu teritorijās,” atklāj Liepiņa.
Hāgas konvencijas būtība ir šāda: bez otra vecāka ziņas uz citu valsti aizvestais bērns ar tiesas lēmumu tiek atgriezts atpakaļ valstī, kas ir bērna pastāvīgā dzīvesvieta, lai tur vecāki savā starpā izšķirtu strīdu par bērnu. Bērnu var neatgriezt tikai atsevišķos gadījumos. Bieži vien šīs Hāgas konvencijas lietas skaļi izskan medijos, un vairākos gadījumos atklājās, ka bērna aizvedējs par konvenciju neko daudz nezināja. Pēdējos gados lietu skaits nedaudz mazinās, stāsta Tieslietu ministrijas pārstāvis Agris Skudra.
Visvairāk bija krīzes gados. 2011. gadā bija 36 jaunas lietas, 2010.gadā - 37, pagājušajā, 2013.gadā bija 27 jaunas lietas, kad bērns tiek aizvests no Latvijas uz ārvalsti. Palielinās to lietu skaits, kad bērns atvests no ārvalsts uz Latviju,” saka Skudra.
Salīdzinot ar 2011.gadu, pērn trīsreiz vairāk bija lietu, kad viens no vecākiem bērnu bez otra ziņas pārvedis uz Latviju. Turklāt pēdējos gados arvien biežāk strīds ir starp diviem Latvijas iedzīvotājiem, kuri pirms kāda laika pārcēlušies uz ārvalsti.
„Tad, kad uzlabojas ekonomiskā situācija, kāds no vecākiem kopā ar bērnu (interesanti, ka parasti tēvs) izdomā atgriezties atpakaļ Latvijā. Tad māte, kura nav piekritusi, ka bērns no pastāvīgās dzīvesvietas Anglijā vai Īrijā tagad dzīvos pastāvīgi Latvijā, iesniedz pieprasījumu par bērna atgriešanu. Tad sanāk tā, ka Latvijas tiesa lemj, vai šis latviešu tēvs šo latviešu bērnu atvedis prettiesiski vai nav atvedis prettiesiski, jāatgriež vai nav jāatgriež uz pastāvīgo dzīvesvietu, kā to prasa latviešu māte,” stāsta Skudra.
Turklāt iepriekš visbiežāk bērna tēvs ārzemnieks pieprasīja atgriezt bērnu ārvalstī, no kurienes viņu uz Latviju aizvedusi māte Latvijas pilsone. Bieži vien sievietes ar bērnu esot bēgušas, jo radušās nesaskaņas ģimenē vai pat vardarbība. Pēdējos gados bieži vien bērna tēvi ir trešo valstu pilsoņi, piemēram, no Indijas, Pakistānas. Ar viņiem Latvijas iedzīvotājas kopā dzīvojušas kādā no Eiropas valstīm. Mēdz gadīties, ka pēc bērna aizvešanas mātes atklāj, ka laulības vispār esot bijušas fiktīvas.
„Nu nezinu, nemāku komentēt tos iemeslus, kāpēc viņas tur slēgušas laulības, vai tās ir fiktīvas vai nav fiktīvas, lai šie trešās valsts pilsoņi, vīrieši iegūtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju Eiropā. Bet tad, kad viņām piedzimst bērni un vīrietis ar savādāko kultūras vai bērnu audzināšanas izpratni mātei ir nepieņemams, un nereti ir arī vardarbība, tad viņas nereti atbēg uz šejieni. Un tēvs iesniedz pieprasījumu,” stāsta Skudra.
Jautāts, vai iedzīvotāju izpratne par Hāgas konvenciju aug, Tieslietu ministrijas pārstāvis norāda, ka ministrijai arvien vairāk zvana iedzīvotāji, interesējas. Savukārt Eiropas Komisijas kampaņas materiāli apskatāmi Tieslietu ministrijas mājaslapā, un bukletus ministrija dala Latvijas bāriņtiesām, kurās bieži vien iedzīvotāji vēršas pēc informācijas.
