Lai gan Latvijā daudz tiek runāts par ēku siltināšanu, galvenokārt, lai samazinātu apkures rēķinus, tomēr EK aicina aktīvāk siltināt ēkas klimata pārmaiņu novēršanai un energoresursu taupīšanai. Enerģētikas komisārs Ginters Otingers norāda, ka CO2 izmešu daudzums joprojām ir kritiski augsts: „CO2 daudzums jāsamazina par 40% līdz 2050.gadam. Nav varbūt tik svarīgs konkrēts cipars, bet
„jāsaprot, ka mēs maksāsim ļoti augstu cenu, ja CO2 izmešu daudzums netiks krasi samazināts,” norādīja enerģētikas komisārs.
Lai gan Latvija brīvo oglekļa dioksīda jeb CO2 izmešus nerada tik daudz, cik pieļauj Eiropas Savienība (ES), tomēr mēs grēkojam enerģijas patēriņā - pārāk daudz lietojot kurināmo. Enerģētikas pētniece Dagnija Blumberga norāda, ka enerģijas taupīšana vides saglabāšanas nozīmē ir katra cilvēka atbildība.
Latvijā ir nosiltinātas 158 daudzdzīvokļu mājas. Tas ir nepiedodami maz, ņemot vērā to daudzumu padomju laikos celto māju, kurām ir ārkārtīgi lieli siltuma zudumi. Blumberga aicina iedzīvotājus aktīvāk domāt par ēku siltināšanu ne tikai dramatiski lielo apkures rēķinu samazināšanas dēļ, bet arī, rūpējoties par klimata saglabāšanu.
Iedzīvotājiem joprojām ir iespēja siltināt savu māju ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu. Tam pieejami gandrīz 50 miljoni latu un finansējums turpināsies arī nākamajā plānošanas periodā.
Mājas siltināšanai nepieciešams sasaukt iedzīvotāju kopsapulci un vismaz pusei jāpiekrīt šim projektam. 80% iedzīvotāju nedrīkst būt parādi par apkuri.
