Sarunās ar EK piedalījās Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Finanšu ministrijas pārstāvji un Daugavas stadiona attīstības projekta attīstības konsultanti no “Ernst&Young”.
Pārrunu rezultātā EK atbalstīja kopējo paredzēto Eiropas Savienības (ES) fondu darbības programmas specifiskā atbalsta mērķa Rīgas pilsētas revitalizācijas veicināšanai ieviešanas mehānismu, kurā paredzēts atjaunot vairākus neliela mēroga kultūras objektus. Tāpat atbalstīta Daugavas stadiona attīstības modeļa sagatavošana, saskaņā ar kuru paredzētas būtiskas investīcijas visā stadiona teritorijā un stadiona sēdvietu skaita palielināšana līdz 10 000 vietām.
EK arī uzdeva precizēt atsevišķus kritērijus un pievērst uzmanību striktai piecu miljonu eiro ierobežojuma ievērošanai, kā arī rekomendēja pievērst uzmanību īstenoto projektu darbības plānošanai pēc renovāciju pabeigšanas, proti, veidojot šos projektus kā sabiedrībai pieejamas kultūras un sporta būves.
Ministrijā norāda, ka tādējādi Daugavas stadiona attīstības risinās pēc plānotā grafika, lai 2018.gadā tajā varētu sekmīgi notikt Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku norises.
Vēstīts, ka Ministru kabinets augustā apstiprināja būvniecības projektu, kur "Daugavas" stadiona teritorijā paredzēta vieglatlētikas manēža, sporta spēļu un ledus halle. Bet lielākās bažas ir ar skatītāju vietām - pašreizējai tribīnei abos sānos paredz uzbūvēt papildu tribīnes, veidojot skatuves stila loku.
Lai gan Eiropas struktūrfondi neatbalsta jaunu sporta būvju celtniecību, bet Kultūras un Izglītības un zinātnes ministrijas atradušas iespēju piesaistīt līdzekļus “degradētas teritorijas atjaunošanā" – tieši šāds nosaukums dots Daugavas stadionam. Eiropas naudas izlietošanai gan pastāv īpaši nosacījumi – atsevišķam objektam nedrīkst tērēt vairāk nekā piecus miljonus.
