Eirozonā vēl šogad notiks lielas izmaiņas, un nav izslēgts, ka Grieķijai to tomēr nāksies pamest. Šādas runas pēdējās nedēļās izskan ne tikai no radikālāk domājošiem ekonomistiem. Cerības eirozonu glābt gan vēl nav atmestas, tomēr cik efektīvi izrādīsies glābšanas pasākumi pagaidām pāragri spriest. Tāpēc arī Latvijas valdošā elite nu kļuvusi piesardzīga par Latvijas iestāšanos eirozonā 2014. gadā, uzsverot, ka tas būs rūpīgi jāizvērtē. Tikmēr virkne ekspertu uzskata, ka eirozonas sabrukums ir neizbēgams, jo risinājumu parādu krīze nemaz nav iespējams atrast.
Plašāk par eiro un eirozonas nākotni un iespējamiem scenārijiem Jāņa Zariņa ierakstā:
Eiropas un pasaules ekonomistu uzmanība aizvien ir fokusēta uz eirozonas parādu krīzes risinājuma meklēšanu. Patlaban izskatās, ka problēmu kļūst aizvien vairāk un Grieķijas glābšanai tagad pievienojies arī Spānijas parāds, par ko var nākties maksāt citiem. Starptautiskais Valūtas trešdien brīdināja, ka eiro zona pašlaik ir nonākusi kritiskās briesmās, un radušās šaubas par tās dzīvotspēju. Banku glābšanai tiks veidots īpašs garantiju fonds, lai kādas valsts kredītiestādes problēmas vai bankrots vairs nebūtu jārisina valdībām, bet to darītu no šī fonda, kuru veidos pašu banku ieguldītie līdzekļi. "Nordea" bankas vecākais ekonomists Andris Strazds gan norāda, ka no zaudējumiem, kas radīsies valstu pārmērīgo parādu dēļ tas nepasargās. Tātad tehniski eirozonu saglābt ir iespējams, ja tiek īstenoti visi mehānismi. Tomēr kā norāda ekonomists, "Lattelecom" padomes priekšsēdētāju Gatis Kokins, šajā gadījumā ir jāuzdod jautājums, vai atrisinot krīzi tehniski, tiks atrisināta arī problēma, kāpēc šī krīze radās. Gatis Kokins uzsver, ka vēl viens jautājums ir par to, kas uzņemsies atbildību par kopīgu eiro obligāciju izlaišanu un ja tā būs Vācija, ko tā prasīs pretī.
Tomēr ir viedokļi, ka eirozonas nākotnes dienas ir skaitītas un nekas labs nav gaidāms. Banku augstskolas profesors ekonomists Ivars Brīvers pauž pārliecību, ka eirozonas krīzei nav atrisinājuma un visi līdz šim veiktie pasākumi eirozonas glābšanai ir tikai problēmas paildzināšana. Ivars Brīvers arī atgādina Nobela prēmijas laureāta Miltona Frīdmena teikto, ka pēc Amerikas Savienoto valstu parauga veidot kopīgu valūtu Eiropas Savienībā ir absurdi un agrāk vai vēlāk šāds veidojums izjuks. Eirozonas sabrukumu gan neparedz "Nordea" bankas vecākais ekonomists Andri Strazds. Arī Gatis Kokins uzskata, ka runāt par eirozonas sabrukumu parādu krīzes dēļ, nav pamata.
Bijušais Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts Aleksandrs Kiršteins norāda, ka joprojām ir maz informācijas par to, kas notiek patiesībā. Viņš ir pārliecināts, ka atrisinājums un skaidrība par tālāko ir tuvākā gada jautājums.
Latvijas valdības kurss patlaban ir vērsts uz mērķi pievienoties eirozonai un tādējādi būt Eiropas savienības attīstītāko valstu saimē. Tomēr pašreizējās eirozonas problēmas radījušas vielu pārdomām, vai tas jādara jau 2014. gadā. Finanšu ministrs Andris Vilks izteicies, ka jābūt piesardzīgiem un jānovērtē šī soļa ieguvumi un zaudējumi.
