Intervijā Latvijas Radio Ziemele, atsaucoties uz starptautiskās tiesību aizstāvības organizācijas "Amnesty International" ziņojumiem, kur Latvija apsūdzēta vardarbībā pret migrantiem uz Baltkrievijas robežas, norādīja, ka jāņem vērā – "Amnesty International" ir viena no vadošajām šīs sfēras organizācijām pasaulē.
Ziemele uzskata, ka Latvijai uz šādiem ziņojumiem vajadzētu reaģēt. Pat ja Latvijas tiesību aizstāvju ieskatā pārkāpumi uz robežas nav konstatēti, Latvijai būtu par ziņojumu jāaizdomājas, jānoskaidro situācija un jāpamato atbilde.
"Vislabākā atbilde šajā situācijā ir pamatoti fakti," piebilda Ziemele, norādot, ka ar skaidru pamatojumu visa Eiropa uz šo situāciju skatīsies citādāk.
Tāpat Ziemele norādīja, ka "Amnesty International" viena šāda gadījuma dēļ nepazaudēs savu reputāciju.
KONTEKSTS:
Cilvēktiesību aizstāvji jau iepriekš krizējuši Latviju, Lietuvu un Poliju par izturēšanos pret migrantiem, kas caur Baltkrieviju mēģināja iekļūt Eiropas Savienības teritorijā. Atšķirībā no Ukrainas kara bēgļiem, kas šajās valstīs uzņemti ar lielu atsaucību, pret patvēruma meklētājiem no Irākas, Afganistānas un Sīrijas bijusi daudz noraidošāka attieksme.
Latvijas Iekšējās drošības birojs pārbauda publiski izskanējušās ziņas par iespējamu nežēlīgu izturēšanos pret irākiešiem, kuri pērn masveidā mēģināja nelegāli iekļūt Latvijā no Baltkrievijas. Savukārt prokuratūrā saņemts divu Latvijas nevalstisko organizāciju iesniegums, kura pamatā ir nelegālo robežšķērsotāju liecības par it kā pret viņiem pielietotu vardarbību.
Tikmēr tiesībsargs Juris Jansons "Amnesty International" paziņojumu bija nodēvējis par melīgu un sagrozītu. Taču vēlāk "Amnesty International" jaunā ziņojumā apsūdzēja Latviju vardarbībā pret migrantiem uz Baltkrievijas robežas. Latvijas iestādes šīs apsūdzības vērtēja kā absurdas.
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas centās nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu bija ieradušies no Irākas. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievija apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturoja kā hibrīdkara izvēršanu.
Bēgļu dēļ pierobežā pērn augustā izsludināto ārkārtējo situāciju šī gada augustā pagarināja jau ceturto reizi, proti, līdz šī gada 10. novembrim. Lai gan šogad mēģinājumu skaits nelegāli šķērsot Latvijas–Baltkrievijas robežu ievērojami sarucis, tomēr nelegālās migrācijas spiediens var atgriezties kuru katru brīdi, brīdināja Iekšlietu ministrijā, līdz ar to situācija aizvien ir saspringta.
