Bezpilota lidaparāti kļūst aizvien populārāki gan pasaulē, gan Latvijā. Tos var izmantot foto un video uzņemšanā, mērniecībā, kravu pārvadāšanā vai arī vienkārši izklaidei. Tagad katra Eiropas Savienības dalībvalsts atsevišķi nosaka regulējumu bezpilota lidaparātiem, taču drīzumā plānots ieviests vienotus Eiropas Savienības noteikumus.
Kā stāsta Latvijas Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs, pašlaik noteikumi dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgi, un tas būtiski ierobežo nozares attīstību. Tādēļ šobrīd plāns ir sadalīt bezpilota lidaparātus kategorijās.
„Tā idejiski šobrīd runa ir par to, ka viņus nosacīti varētu dalīt trīs grupās. Tāda, kurā nav nepieciešams nekāds papildus regulējums vai papildus ierobežojums, tāda, kur viņi būtu minimāli, un trešā grupa, kas būtu pēc pilnas programmas. Pēc pilnas programmas nozīmē, ka pats lidaparāts tiktu sertificēts, piloti tiktu licencēti, gaisa telpa būtu jāsaskaņo vai jāierobežo, ja tiktu veiktu lidojumi. Tātad stingras prasības gan tehniskajai apkopei, gan lidotspējai - visas tās klasiskās jomas, kas arī attiecas uz lielo aviāciju,” skaidro Gorodcovs.
Arī Latvijā vairāki uzņēmumi nodarbojas ar bezpilota lidaparātu veidošanu un izplatīšanu. Kompānija „FlyVision” ražo bezpilota lidaparātus mērniekiem, kā arī foto un video uzņemšanai. „FlyVision” īpašnieks Gvido Puķe uzskata, ka lidaparātu dalīšana grupās ir solis pareizā virzienā:
„Pirmajā kārtā ir jāsadala profesionāļi no hobija līmeņa pilotiem. Tur būs, teiksim, hobija līmenī pilotiem kaut kādi 15 punkti, kas viņam ir jāievēro. Tu nelidosi tur un tur, un tu nelidosi ar smagāku aparātu par tādu un tādu svaru. Otra lieta ir, ka mēs gribam, lai tas būtu sakārtots no tāda viedokļa - mēs varam doties pie apdrošināšanas kompānijas un veikt ne tikai civiltiesisko apdrošināšanu, bet arī KASKO apdrošināšanu, lai visi šie te lidaparāti būtu kaut kādā uzskaites sistēmā. Līdzīga sistēma, kā tas ir CSDD vai kas tamlīdzīgs.”
Vēl viena Latvijas bezpilotu lidaparātu izgatavošanas kompānija „Drone Technology” koncentrējas uz augstas klases bezpilota lidaparātiem, kuri nav domāti plašai publikai. Kompānijas pārstāvis Reinis Tocelovskis piekrīt, ka regulējums nozarē ir vajadzīgs:
„Līdzīgi, kā mēs vadam automobili, ir zināmi ierobežojumi - ir ātruma ierobežojumi, ir vecuma ierobežojumi, no kura vispār drīkst vadīt automobili. Un tieši tas būtu jāizdara, runājot par bezpilota lidaparātiem.”
Tocelovskis uzskata, ka tieši uz pilotu sagatavošanu būtu jāliek uzsvars jaunajā regulējumā. Tāpat būtu jādomā par apstākļiem, kādos atļaut lidot ar bezpilota lidaparātiem. Tomēr svarīgi būtu nepārspīlēt ar likumiem, lai nekavētu biznesa attīstību.
„Ir svarīgi sabalansēt, tātad, no vienas puses, lai šīs prasības nebūtu neadekvāti augstas un neierobežotu industrijas attīstību kā tādu; no otras puses, lai tiktu noteiktas tādas minimālās prasības, kas garantētu, ka netiks nodarīts nekāds zaudējums vai skāde, vienalga, mantai vai cilvēka veselībai un dzīvībai,” norāda Tocelovskis.
Viedokļi gan atšķiras privātuma jautājumā. Bezpilota lidaparāti ar fotokamerām var uzņemt bildes no tādām vietām, kurām fotogrāfi viegli nepiekļūst, tāpēc tas paver iespējas dažādiem lūriķiem un paparaci fotogrāfiem. Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs uzskata, ka bezpilota lidaparāti šajā ziņā būtu īpaši jāierobežo, kamēr uzņēmumu pārstāvji tam nepiekrīt. Kā stāsta „FlyVision” īpašnieks Gvido Puķe, ar bezpilota lidaparātu kādu nemanot nofotografēt nav nemaz tik viegli:
„Pat ja tu viņu nepamani, tu viņu dzirdi, un tad liec zināt tam cilvēkam, ka tu negribi, lai tas lidaparāts atrodas tieši tajā vietā. Protams, ne jau pats kaut kā ietekmē, bet var zvanīt pašvaldības policijai, vai iet ar viņu aprunāties, pateikt: „Klausies, es negribu, lai tu šeit esi.” Bet tas ir tāds veselā saprāta jautājums. Manas darbības laikā man ne reizi nav bijis, kad kāds pienāk klāt un saka: „Klausies, kāpēc tu bildē manu māju!””
Par regulējumu ceturtdien Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē ietvaros spriedīs konferencē, kurā piedalīsies gan Latvijas satiksmes ministrs Anrijs Matīss, gan pārstāvji no Eiropas Komisijas.
